Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.
Tā kā FeLM aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā FeLM aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.
Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, Aslanli Metalurji.
Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.
Pēc pirkuma maksas saņemšanas FeLM veiks norēķinus ar Finanšu ministriju saskaņā ar Cesijas līgumu un turpinās darbu pie atlikušo aktīvu un prasījuma tiesību izstrādes.
Firmas.lv informācija liecina, ka Ejuboglu šā gada pavasarī iegādājies Babītes novadā reģistrēto SIA Buljona meistars un aprīļa beigās uzņēmums mainījis nosaukumu uz Liepāja Steel.
Kā vēsta portāls Lsm.lv, Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.
Vienlaikus Liepājas domes un Liepājas Speciālās ekonomiskā zonas (SEZ) vadība apsver izmantot savas pirmpirkuma tiesības - iegādāties krāsni un tās teritoriju, lai tā nenonāktu minēto investoru rokās, atsaucoties uz TV Kurzeme, vēsta Lsm.lv.
"Mūsu rīcībā nav neviena biznesa plāna vai investīciju plāna. Uz šodienu praktiski nekā. Ja valdības rīcībā ir kas vairāk, tad, lūdzu, neturiet to slepenībā, parādiet mums, ko šis uzņēmums īsti piedāvā privatizācijas aģentūrai," TV Kurzeme sacīja Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija). "FeLM stāstīja, kā viņi izvēlējās šo pretendentu, šo Turcijas uzņēmumu - netika vērtēts biznesa plāns. Tā, manuprāt, nedrīkst. Atzina, ka nav nekādu garantiju ne darbavietu skaitam, ne miljonu ieguldījumiem," norādīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Kā sacīja Vilnītis, pašvaldībai neatliek nekas cits kā izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības un iegādāties šo nekustamo īpašumu. Sesks apstiprināja, ka attiecīgas sarunas jau esot ievadītas ar Ekonomikas ministriju. "No Rīgas izskatās, ka mums šis uzņēmums ir nepieciešams Liepājā. Norādījām uz riskiem blakus esošajiem uzņēmējiem, liepājniekiem," piebilda Vilnītis.
Jau ziņots, ka Turcijas metalurģijas uzņēmums Aslanli Metalurji izteica piedāvājumu FeLM izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Turcijas uzņēmuma pārstāvji.
Aslanli Metalurji pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu KVV Liepājas metalurgu par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.
Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieki, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoni eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu, savukārt ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.
Turcijas kompānijā pauda atbalstu sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kā arī ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Baltijas reģions katru gadu eksportē vairāk nekā vienu miljonu tonnu metāllūžņu vien, KVV Liepājas metalurga darbības atjaunošana sniegs pievienoto vērtību un ienākumus Latvijas ekonomikai, sacīja uzņēmuma pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka Aslanli Metalurji vēlas atrast veidus, kā neizvest izejvielas no Baltijas reģiona, bet pievienot tām papildu vērtību, atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu reindustrializācijas plānu īstenošanai Latvijā.
Aslanli Metalurji ietilpst Turcijas Epas Group, kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. Epas Group nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.
Aslanli Metalurji īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā Aslanli Metalurji nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. Aslanli Metalurji pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka FeLM pagājušā gada izskaņā grasījās mainīt bijušā KVV Liepājas metalurga aktīvu, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, pārdošanas procesu.
FeLM 5.novembrī izsludināja tai piederošās kustamās mantas, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kā lietu kopības izsoli ar augšupejošu soli ar sākumcenu 4,3 miljoni eiro. Līdz noteiktajam pieteikšanās termiņam izsolei netika autorizēts neviens izsoles dalībnieks, attiecīgi, izsole ir atzīta par nenotikušu.
Iepriekš FeLM divās izsolēs piedāvāja iegādāties kustamo mantu kopā ar četriem nekustamajiem īpašumiem, tostarp pirmajā izsolē kustamās mantas sākumcena bija 4,275 miljoni eiro, bet otrajā izsolē - 4,07 miljoni eiro. Pirmā izsole sākās 2020.gada 12.maijā un noslēdzās 11.jūnijā, bet otrā izsole sākās 16.jūnijā un noslēdzās 7.jūlijā. Dalībai abās izsolēs neviens pretendents nepieteicās, tādējādi izsoles tika atzītas par nenotikušām.
LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums Smart Stahl GmbH 2018.gada martā uzvarēja KVV Liepājas metalurga velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt FeLM pārņēma nepārdoto KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsni.
2018.gadā KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole tika atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.
KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.
FeLM ir SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (iepriekš Privatizācijas aģentūra) meitasuzņēmums. Possessor kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.
(papildināta visa ziņa)