Salīdzinājumā ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājies atklāto ēnstrādnieku skaits. Šī gada 11 mēnešos VDI atklājusi 2676 bez rakstveida darba līguma nodarbinātos, kamēr pērn - 1262. Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē - 666 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība - kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, kur bez rakstveida darba līguma nodarbināta 491 persona, savukārt trešo vietu ieņem tirdzniecība - tajā atklāts 401 bez rakstveida darba līguma nodarbināts darbinieks.
Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, vairāk nekā divas reizes pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2011. gada 11 mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 769 917 lati. Pēr šajā pašā laika periodā piemēroti sodi par 341 640 latiem.
Arvien pieaugušo ēnstrādnieku skaitu VDI nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas eksperti skaidro ar salīdzinoši ierobežoto brīvo darba vietu skaitu, no kurām darbinieks var izvēlēties sev vēlamo, kā arī sabiedrībā valdošo iecietību pret nereģistrēto nodarbinātību. To apliecina arī pētījumu centra SKDS pētījuma dati - aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret darba līgumu noslēgšanu, 37 procenti respondentu atbildējuši, ka piekristu strādāt algotu darbu arī bez darba līguma, savukārt 26 procenti respondentu uzskata, ka darba līgums ir tikai formalitāte.
Lai gan katrs trešais iedzīvotājs ir ar mieru strādāt bez rakstveida darba līguma, Darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn 11 mēnešos Darba inspekcija saņēmusi 549 sūdzības par nepareizi noslēgtu vai nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada 11 mēnešos - jau 789 sūdzības. Visbiežākā sūdzību būtība - persona kādu laiku pie darba devēja strādājusi bez rakstveida darba līguma, bet pēc tam viņam uzteikts darbs, nesaņemot atalgojumu par padarīto.
"Arvien vairāk uzņēmumu vēlas ietaupīt, neslēdzot likumam atbilstošus darba līgumus, tos aizstājot ar cita veida līgumiem vai nodarbinot bez līguma, kur darbinieks zaudē virkni sociālo garantiju, bet valsts - nodokļus. No tā cieš arī godprātīgie uzņēmēji, kuriem jākonkurē ar negodīgiem uzņēmumiem, kas var piedāvāt zemākas cenas uz nenomaksāto nodokļu rēķina," norāda VDI vadītājs Renārs Lūsis.
Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.
Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.