Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44%. Iedzīvotāju skaits šajā laika periodā krities kopumā par 16%, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem – pat par 29%. 2000. gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentu, bet kopš 2005. gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir teju uz pusi mazāks – 70 000, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.
Augstākās izglītības vide kļūst arvien starptautiskāka. Arvien biežāk Latvijas jaunieši izmanto iespējas, ko sniedz augstākā izglītība citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Lielbritānijā un ASV. Pagājušajā gadā apmēram 60% vidusskolas absolventu sāka studijas Latvijas augstskolās, bet pārējie – studē ārzemēs vai nestudē vispār. Precīzu datu nav, bet aplēses liecina, ka ārzemēs šobrīd studē 12 000 līdz 14 000 Latvijas jauniešu.
Esošajā situācijā ārvalstu studenti kļūst par būtisku resursu. Aizvadītajā akadēmiskajā gadā no aptuveni 70 000 Latvijā studējošo 15% bija no ārvalstīm, un varam droši apgalvot, ka ārzemju studentu skaits ir palīdzējis stabilizēt studentu skaita vispārējo kritumu.
Jau vairākus gadus mēs dzirdam, ka viena no lielākajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes problēmām ir darbaspēka trūkums. Sen ir garām tie laiki, kad Latviju varēja dēvēt par valsti, kurā brīvi pieejams augsti izglītots un zemu apmaksāts darbaspēks.
Latvijai ir jācīnās par augsti izglītotajiem prātiem, kuri ekonomikā spēj radīt augstu pievienoto vērtību.
Daļa ārvalstu studentu pēc studiju beigām paliek Latvijā. Arī Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas pieredze liecina, ka nereti ārvalstu studenti pēc izglītības iegūšanas atver savu uzņēmumu Latvijā un rada jaunas darbvietas vai arī paliek strādāt augstskolā, kurā ieguvuši izglītību, tādējādi bagātinot akadēmisko vidi ar savu pieredzi un zināšanām.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka ārvalstu studenti izvēlas studēt nozarēs, kurās mums ir akūts speciālistu trūkums. Aptuveni trešā daļa ārvalstu studentu Latvijā apgūst veselības aprūpi un sociālo labklājību, vēl 13,5% – dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, bet 10,3% studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.
Nākotnē ārvalstu studentu loma kļūs arvien nozīmīgāka. Latvijai ir jāizšķiras, vai mēs vēlāmies aicināt lielu skaitu zemu izglītotu cilvēku, lai viņi darītu vienkāršus un maz apmaksātus darbus, vai tomēr piesaistīt cilvēkus, kuri, iegūstot kvalitatīvu augstāko izglītību, spēj radīt augstu pievienoto vērtību.