Kurzemniekiem patīk atšķirties. Ventspils pilsētas svētkos - vasaras vidū - tradicionāli notiek Baltijas Ziedu paklāju festivāls un Ziedu parāde, bet pilsētas skaistumam uzmanība tiek pievērsta visu gadu, jo īpaši pavasarī. Pirms mēneša vairāk nekā 150 ventspilnieku sanāca kopā, lai ar saviem stādiem piedalītos Sniegpulkstenīšu talkā. "Šī pasākuma iedvesmoti, redzam iespēju Latviju un pasauli pārsteigt ar iespējamo Ginesa rekordu 2017. vai 2018. gadā. Tas ir reāli, un Ventspilij ir tādas ambīcijas," informē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.
Sniegpulksteņu akcija pirmo reizi notika pērn. Ideja radās dārzu iekārtošanas kompānijā SIA Galantus, kas Ventspilī uzvarējusi daudzos pašvaldības iepirkumos un veic dažāda veida pakalpojumus, kas saistīti ar apzaļumošanu pilsētā. "Pašvaldība vienmēr atbalsta jebkuru iedzīvotāju vai uzņēmumu iniciatīvu, kas iedvesmo citus cilvēkus līdzdarboties. Vēl viena talka šopavasar bija bērnu pilsētiņās - notika putnu būru taisīšana," informē Didzis Ošenieks. 17. aprīlī būs koku stādīšanas talka, kurā Kurzemes ielā stādīs piramidālos ozolus.
"Esam gandarīti, ka Ventspilī nav tādas vietas, kurā vajadzētu talkot Cūkmenam. Pašvaldības pārziņā nav nesakoptu teritoriju, un, ja tādas pēkšņi uzrodas, iedzīvotāji uzreiz aktīvi informē un atbildīgie dienesti tās sakārto. Regulāri kopjot vidi, nevajag nekādu akciju," stāsta Ošenieks un piebilst, ka talkas ir laba lieta, jo ir iespēja sanākt kopā un kopīgs darbs saliedē cilvēkus, padara draudzīgākus. Ventspilnieku mērķis ir talku laikā radīt kaut ko jaunu.
Apzaļumotajām platībām Ventspilī ir sasniegts optimālais lielums, un pēdējie četri pieci gadi ir veltīti, nevis lai iekārtotu jaunas zālienus un apstādījumus, bet kvalitatīvi uzlabotu esošos. "Zināmi daudzi neveiksmīgi piemēri, kad, sagaidot viesus, tiek uztaisīta kārtējā puķu dobe vai brīnišķīga ziedu kompozīcija, kas labākajā gadījumā noder vēl nākamajā gadā, bet sliktākajā variantā jau tajā pašā sezonā aizaug ar balandām vai arī izkalst un bojā tikai skatu. Par maz ir iestādīt, viss ir arī jākopj," stāsta Ošenieks.
Katras jaunas puķu piramīdas vai figurālas puķu dobes izveidošana tiek rūpīgi izvērtēta, lai pēc tam būtu gan spēki, gan resursi to uzturēt kārtībā. Apzaļumošanas budžets būtiski gadu no gada nemainās. Koku kopšanai, zāliena pļaušanai, mēslošanai, laistīšanai, dobju uzturēšanai un jaunu ierīkošanai orientējoši atvēlēti apmēram 400 tūkstoši eiro gadā. "Uz iedzīvotāju skaitu (44 tūkstoši) tā nav milzīga summa. Ik gadu uzmanība tiek veltīta sporta laukumu, senioru atpūtas laukumu un bērnu rotaļlaukumu labiekārtošanai. Divām ļoti lielajām bērnu pilsētiņām jāskaita klāt mikrorajonos iekārtotie 26 bērnu laukumi daudzdzīvokļu namu pagalmos. Šogad plānots vēl četros pagalmos iekārtot jaunus bērnu rotaļlaukumus. Rīga dod 1,5 miljonus eiro 20 rotaļlaukumu iekārtošanai, savukārt mēs rēķinām, ka tāda summa nav nekas liels, ja to sadala. Vidēji kvalitatīvu rotaļlaukumu var uztaisīt par 200 tūkstošiem. Tam jābūt arī drošam, piemēram, zemes segumam no gumijas, nevis mulčas vai smiltīm, kas patīk kaķiem un suņiem. Labāk mazāk, bet - kvalitatīvāk," situāciju komentē Ošenieks.
Ventspilī arī izveidoti āra trenažieru laukumi, kas īpaši domāti senioriem. Arī ielu vingrotājiem, kas tagad ir aktīva, populāra kustība, tiek iekārtoti laukumi un uzstādīts aprīkojums.
Zemgales plašumi
Pasta sala Jelgavā pēdējos gados ir viens no centrālajiem objektiem, kam tiek pievērsta uzmanība. "Tāpat kā Rīga, kas nekad nav gatava, tā arī Pasta salā iekopšanas darbi aizvien turpinās," saka Jelgavas pilsētas zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja. Šogad tiek solīta labiekārtota pludmale un aktīvās atpūtas zona ar āra trenažieriem, kopumā Jelgavas pilsētā parki, skvēri un ielu malas, kas tiek apzaļumotas, aizņem 265 hektārus.
"Dobēs mainās puķu krāsas un augu šķirnes, bet dominē vasaras puķu stādījumi, tiek veidotas arī ziemciešu dobes. Šī gada toņi - sarkani, rozā un balti. Puķes tiks stādītas dažādos rakstos un zīmējumos," stāsta Gamorja. Pērn dobēs tika iestādītas 61 508 vasaras puķes (kopējās izmaksas 32 752,278 eiro), savukārt šogad plānots iestādīt vairāk - 65 000 puķu. Pilsētvidi daiļo arī 103 puķu podi stabos. Šogad nedaudz - par 20 elementiem - šis dekorējums tiks papildināts. Krūmu grupām nepieciešama apkope, un taupīgie zemgalieši mulčējamo materiālu apdobēm gatavo no izcirstajiem krūmiem.
Vides objektiem - aitiņām, ežiem, dekoratīvajiem stārķiem un citiem - katru gadu nepieciešama restaurācija. Bērnu rotaļlaukumu kopējās izmaksas - 57 769 eiro.
Rīga kļūst zaļāka
Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas meži apstādījumu plānošanas daļas speciāliste Laine Treidena atceras, ka ekonomiskās krīzes laikā puķu dobes parkos nācās aizstāt ar zālienu. "Pēdējos piecus gadus gan viss iet plašumā. Ne tikai centra parki, bet arī Latgales priekšpilsētas parki un Pārdaugavas parki un skvēri, kas pirms desmit gadiem finansiālu apsvērumu dēļ tika uzturēti, tikai tos sakopjot, tagad tiek apzaļumoti," teic apstādījumu plānošanas speciāliste. No pēdējā laikā sakārtotajiem objektiem Treidena piemin Grīziņkalnu un uzsver, ka šogad Ziedoņdārzā iecerēts veidot vienu no lielākajām Rīgas puķu dobēm. "Pirmajā gadā jau krāšņums nav īsti pamanāms, jo tiek stādītas selekcionētās peoniju šķirnes un arī hortenzijas, kas ir daudzgadīgi augi un savu pievilcību parāda tikai laika gaitā," skaidro SIA Rīgas meži pārstāve.
Viņa informē, ka Rīgas parki tiek pilnveidoti ar neparastākiem kokaugiem, kas nav mūsu klimatiskajai zonai īpaši raksturīgi. Rīgas kanālmalā, kurā jau aug retumi - divdaivu ginks un magnolijas -, iestādīts Virdžīnijas sniegpārsliņu koks, gumijkoki, sveķu likvidambars, dzelzskoks, vīģe.
Treidena iesaka aprīļa otrajā pusē nenokavēt mirkli, kad Uzvaras parkā sāk ziedēt sakuras - trīs dažādās sakuru šķirnes zied pakāpeniski, ar dažādas tonalitātes ziediem.
"Lielos kokus pie namiem un pagalmos uzrauga īpaša apstādījumu inspekcija, kura arī pieņem lēmumus par to nozāģēšanu vai atstāšanu, daudziem kokiem, kas aug parkos, ir dižkoka izmēri. Ja tie kļūst bīstami, nākas kādu arī nozāģēt. Šogad agri pavasarī Bastejkalnā tika veikta koku zāģēšana, kā arī retināšana. Tur bija blīvi saauguši koki, to lapotne aizsedza saules gaismu. Savukārt tagad, pēc to nozāģēšanas, no Bastejkalna augšas paveras lielisks skats uz Brīvības pieminekli un ir atkal izveidota ainaviska vieta, kurā ne tikai tūristi, bet arī rīdzinieki labprāt fotografējas," stāsta Treidena.
SIA Rīgas meži valdes loceklis Edgars Vaikulis informē, ka pavisam Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanai 2016. gadā plānoti 2,506 miljoni eiro, no kuriem 1,525 miljoni eiro ir Rīgas domes dotācija, savukārt 0,981 eiro - no Rīgas mežu ieņēmumiem. Salīdzinājumam pērn kopējie apsaimniekošanas izdevumi bija 2,289 miljoni eiro (dotācija šo izdevumu segšanai no Rīgas pašvaldības budžeta bija tikpat - 1,525 miljoni eiro). Turklāt šie ir izdevumi, neskaitot Mežaparka apsaimniekošanu. Tai papildu tiek tērēti apmēram 152 000 eiro gadā, kas tiek segti no SIA Rīgas meži budžeta.
Mode un tradīcijas
Aizvien vairāk pilsētvidi izdaiļo puķpodi apgaismes stabos, dažādas puķu piramīdas, neparastas, figurālas dobju formas. Vēl jāpaiet laikam, lai iedzīvotāji vienotos par saskaņotu stilu namu balkonu apzaļumošanā, kā to var vērot dažās citās Eiropas valstīs, jo īpaši Vācijā un Austrijā.
"Ir klasiskas vērtības, kuras saglabā," saka Treidena, stāstot par dobi pie Latvijas Nacionālās operas. Gadiem tur tiek stādītas begonijas (leduspuķes) ar dažādu krāsu lapām, un, variējot ar dažādu šķirņu augu formu - augstākas un zemākas puķes kombinējot -, veidojas gluži vai 3D efekts - vairākdimensiju dobe. Šī dobe un arī, piemēram, Esplanādes apstādījumi veido stingras līnijas, noteiktu ornamentu.
Attieksme mainījusies
Pirms gadiem desmit Pašvaldības policijas ziņās bieži vien bija informācija, ka parkos ne tikai zog puķes un lauž kokus, bet pat izrok ārā tūjas, krūmus un egles. "Faktiski bija periods, kad sīpolpuķu stādīšana tika pārtraukta, jo - nebija jēgas," stāsta Treidena un uzsver: "Laiki mainījušies - tagad reti gadās, ka kāds iebrauc dobē, to izpostot. Skujeņus un kokaugus neaiztiek. Tikai bebri, tā sakot, nāk palīgos kaut ko paretināt."
Šad tad agrāk gadījās, ka "iestādītu rododendru vajadzēja enkurot - piesiet ar stiepli, lai pa nakti nepazustu -, bet pēdējos desmit gados tāda situācija, ka kaut kas iestādīts būtu izrakts, - nav bijusi," par situāciju Ventspilī informē Ošenieks un piebilst: "Protams, jauniešiem gadās «iekrist» puķu dobē, nolauzt meitenēm ceriņu zaru. Kāds viesis Jūrmalas parka ūdensrožu dīķos reiz devās pēc ūdensrozes, ko pasniegt savai dāmai."
Arī atpūtas centra Lido dārzniece Ilze Skrastiņa novērojusi, ka cilvēkiem patīk fotografēties pie skaistām dobēm, bet vairs puķes netiek plēstas vai izraktas ar visām saknēm.