Jau ziņots, ka IUB nesaskatīja pārkāpumus PV rīkotajā vilcienu iepirkuma konkursā un atstāj bez izskatīšanas uzņēmuma Stadler Polska Sp.z.o.o ( Stadler) sūdzību par Talgo atbilstību iepirkuma nolikumam.
Saskaņā ar iepirkuma nolikumu kandidātiem pēdējo piecu gadu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas brīdim ir jābūt nodevušiem ekspluatācijā vismaz desmit piepilsētas pasažieru elektrovilcienus, kas atbilst nolikumā minētajām tehniskajām prasībām. "Škoda Vagonka" pārstāvis, līdzīgi "Stadler" sūdzībā teiktajam, norādīja, ka "Talgo" mājaslapā ir minēts, ka šie EMU ir tikai izstrādes stadijā un uzvaras gadījumā piegāde nolikumā minētajos termiņos nav iespējama.
Komentējot IUB norādi, ka "Talgo" ir pieredze tādu elektrovilcienu ražošanā, kuru konstruktīvais ātrums ir ne mazāks par 160 kilometriem stundā, kā tas prasīts nolikumā, Sorkins apgalvoja, ka gan starptautiskā prakse, gan Latvijas normatīvie dokumenti visai precīzi apraksta, ka pasažieru dzelzceļa ritošais sastāvs var tikt klasificēts pēc dažādām pazīmēm, un EMU ir noteikta veida ritošais sastāvs, kuru veido motorizēti vagoni un attiecīgi piekabināti vagoni. PV iepirkuma nolikums esot paredzējis tieši EMU piegādi, bet "Talgo" nekad neesot saražojusi nevienu EMU vilcienu.
"Škoda Vagonka" uzskata, ka situācijas normāls risinājums būtu, ja konkursa rīkotājs - PV - pieprasītu no visiem konkursa dalībniekiem, to skaitā arī no "Talgo", informāciju pa konkrētiem vilcienu modeļiem, kuri atbilst konkursa noteikumiem un šobrīd ir ekspluatācijā, un attiecīgajiem tirgiem, kuros šie vilcienu modeļi tiek izmantoti. Šādi gadījumi Eiropas Savienībā vilcienu iepirkumos esot bijuši. Piemēram, šogad notikušajā Varšavas metro vilcienu piegādes konkursā viens no pretendentiem - vācu kompānija "Siemens" - pati nopublicēja šādu informāciju, un arī "Škoda Vagonka" ir gatava to izdarīt, uzsvēra Sorkins.
Kazahstānas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu operatora "Piepilsētas pārvadājumi", kas elektrovilcienus nopirka pirms sešiem gadiem, tehniskais direktors Sergejs Balašovs aģentūrai LEAT pastāstīja, ka pasažieru vilcienu iepirkums Kazahstānā tika izsludināts 2011.gadā, un konkursa priekšmets bija tieši EMU piegāde un uzturēšana. Konkursā piedalījās "Talgo", "Škoda Vagonka", "Stadler" un arī Krievijas kompānija "Demikhovas Mašīnbūves rūpnīca".
Balašovs apgalvoja, ka "Talgo" bija "EMU projekts tika uz papīra", bet reāls EMU vilciens nekad nav ticis uzbūvēts un sertificēts ekspluatācijai. Turklāt, no dokumentiem izrietējis, ka "Talgo" vilcieni būtu apkalpošanā dārgāki nekā "Škoda", "Stadler" vai Krievijā ražotie ritošie sastāvi, tādēļ kazahu pārvadātāji izvēlējušies "Demikhovas Mašīnbūves rūpnīcas" piedāvājumu.
"Stadler" pārstāvji aģentūrai LETA komentārus sniegt atteicās, savukārt "Talgo" atbildes pagaidām nav izdevies iegūt.
Kā ziņots, "Stadler" iesniegumā norādīja, ka no publiski pieejamās informācijas "Talgo" tīmekļvietnē, šī ražotāja komercdarbības virziens attiecībā uz piepilsētas elektrovilcienu ražošanu, kura konstruktīvais ātrums ir no 120 kilometriem stundā līdz 160 kilometriem stundā, ir izveides stadijā. Tādējādi "Stadler" norādīja, ka "Talgo" neatbilst PV iepirkuma nolikumam.
Savukārt PV norādīja, ka tam nerādās šaubas par "Talgo" atbilstību visām iepirkumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, tostarp pieredzei piepilsētas pasažieru elektrovilcienu piegādē atbilstoši sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumam.
IUB iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka "Stadler" iesniegums nesatur faktus, kas norāda uz iespējamo PV pārkāpumu, jo "Stadler" iebildumi tiek pamatoti ar to, ka "Talgo", iespējams, nav pieredzes piepilsētas elektrovilcienu, kuru konstruktīvais ātrums ir no 120 kilometriem stundā līdz 160 kilometriem stundā, ražošanā, taču pieredze šādu elektrovilcienu ražošanā šīs sarunu procedūras ietvaros nav nepieciešama.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norādīja, ka sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā ir noteikts, ka pretendentam jābūt pieredzei tādu elektrovilcienu, kuru konstruktīvais ātrums ir ne mazāks par 160 kilometriem stundā, ražošanā. Turklāt no "Talgo" pieteikuma ir secināms, ka tā pieredze ir atbilstoša sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumam.
"Līdz ar to nav pamata secināt, ka PV nebūtu izraudzījies pretendentus atbilstoši izvirzītajām kvalifikācijas prasībām," piebilda IUB.
IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
LETA arī ziņoja, ka PV rīkotajā jauno elektrovilcienu iepirkumā pieteikušies četri pretendenti - Spānijas uzņēmums "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums, Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) un Čehijas uzņēmums "Škoda vagonka".
Visi četri pretendenti iesnieguši finanšu piedāvājumus, kas ir iepirkuma procedūras pēdējais etaps, un pēc to izvērtēšanas tiks noskaidrots jauno elektrovilcienu piegādātājs. Tiesības piegādāt vilcienus būs pretendentam, kurš piedāvās ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis iepriekš norādīja, ka tiks ņemtas vērā ne tikai pašu vilcienu ražošanas un piegādes izmaksas, bet arī to ikdienas uzturēšanas, tehniskās apkopes, rezerves daļu, enerģijas patēriņa un citas izmaksas ilgtermiņā uz viena pasažiera sēdvietas vienību.
Piedāvājumu detaļas patlaban netiek publiskotas, to varēšot darīt pēc piedāvājumu izvērtēšanas.
Piedāvājumu izvērtēšanai formāls termiņš nav noteikts, taču PV iepriekš plānoja iepirkuma procesu pabeigt šī gada 3.ceturksnī.
Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.
Kā ziņots, šis ir trešais mēģinājums nopirkt jaunus vilcienus. Pirmajā iepirkumā piedalījās CAF un "Stadler", par uzvarētāju tika pasludināts CAF, taču "Stadler" ierosinātās tiesvedības rezultātā konkursa rezultāts tika atcelts. Otrajā iepirkumā piedalījās "Hyundai Rotem" un "Stadler". Labākās cenas piedāvājumu iesniedza "Hyundai", taču tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ, savukārt toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V/S) paziņoja, ka vilcienu iegādei no "Stadler" nav finansējuma, un "Pasažieru vilciens" līgumu nenoslēdza.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.