Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20,2%.Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 36,3%.Šā gada aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide bija 338,4 miljoni latu.SEB eksperts Dainis Gašpuitis komentē, ka pēc iespaidīgā aktivitātes pieauguma martā pieaugumu uzrāda arī aprīļa veikums, tomēr bažas par izaugsmes noturību, vismaz vidējā termiņā, saglabājas. Viņš norāda, ka rūpniecību no atkritiena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noturēja spēja izmantot ūdens pārpilnību upēs un kāpināt elektroenerģijas ražošanu.
"Konkurētspējas pieaugums un maksātspējas atšķirības starp vietējo un ārējiem tirgiem rada labvēlīgus apstākļus tām nozarēm, kam jau ir eksporta iestrādes. Spēja noturēt un palielināt noietu eksporta tirgos būs viens no pamatnosacījumiem tam, kā attīstīsies apstrādes rūpniecība," saka D.Gašpuitis. Viņaprāt, nozares attīstība saglabās nevienmērīgu ātrumu, iespējamas krasas svārstības un stagnācija atsevišķās nozarēs. Viņš paredz, ka vietējais pieprasījums saglabāsies ļoti slābans, kas nozīmē, ka liela loma būs notikumiem ārējos tirgos, respektīvi tas, cik prasmīgi tiks ierobežoti un vadīti pašreizējie notikumi eirozonā un kā turpmāk tiks stiprināta konkurētspēja. Svarīgi, lai sarežģījumi eirozonas valstīs neiedragātu tur notiekošos ekonomikas atveseļošanās procesus un tas nepārvērstos straujā pirktspējas un patēriņa kritumā, piebilst SEB pārstāvis.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda: ņemot vērā iepriekšēja mēneša straujo kāpumu, esošo līmeņu saglabāšana vērtējama pozitīvi. Aprīlī, salīdzinot ar martu, pozitīvu sniegumu apstrādes rūpniecības attīstībai deva pārtikas ražošana, kokrūpniecība, elektronikas un elektrisko preču ražošana, farmācija, kā arī metālapstrāde.
Viņa vērtē, ka apstrādes rūpniecības turpmākā attīstība būs atkarīga no dažādiem faktoriem. Pozitīvisma stariņus dod pastāvīgi augošais noskaņojums Latvijas ražotāju vidū un jauno pasūtījumu kāpums, arī Latvijas ārēja konkurētspēja turpina uzlaboties. Optimisms aug arī Zviedrijas un Lielbritānijas uzņēmumos. Tomēr riska faktors vēl joprojām ir ārēja pieprasījuma izaugsmes palēnināšanās. Piemēram, maijā eirozonā tika novērots negaidīti straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, kas norāda uz vāju mājsaimniecību pieprasījumu. Viņa gan uzskata, ka pašlaik pozitīvi un negatīvi riski izskatās diezgan sabalansēti, tāpēc Swedbank nemaina prognozi, ka 2010.gadā kopumā rūpniecības izlaides izaugsme varētu sasniegt pat 10%, kompensējot 2009.gada sākuma zemos līmeņus.
DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mēneša rūpniecības datus Latvijā stipri iespaido atsevišķi notikumi, piemēram, tas, kura mēneša datos "iekrīt" kāda liela preču partija. Viņaprāt, visas pazīmes liecina, ka apstrādes rūpniecībā tendences ir augšupejošas, līdz ar to maijā noteikti sagaidāms izlaides pieaugums gada griezumā, kas rakstāms ar divciparu skaitli. "Protams, neviens nevar precīzi paredzēt, kā augšupejošā tendence izkārtosies pa mēnešiem. Iespējams, pēc aprīļa mazā atslābuma izlaides datos maijā parādīsies ļoti ievērojams kāpums pret iepriekšējo mēnesi."
P.Strautiņš paredz, ka turpmākajos mēnešos kļūs jūtama rūpniecības izlaides pieauguma samazinošā ietekme attiecībā uz bezdarba līmeni. Līdz šim daudzi uzņēmumi varēja palielināt ražošanu, pārejot atpakaļ uz pilnu darba nedēļu, taču šī iespēja strauji tiek izsmelta un uzņēmumiem būs vairāk jādomā par jaunu darbinieku pieņemšanu.
Kā vērtē bankas pārstāvis, atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares demonstrē ļoti strauju pieaugumu, jo vēl pagājušā gada beigās bija ļoti lielas brīvas jaudas, kas tiek strauji aizpildītas. Piemēram, piekabju ražošana kopš decembra ir pieaugusi 2,4 reizes.
Hipotēku bankas vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis komentē, ka situācija rūpniecības nozarē uzrāda pietiekami stabilu atspērienu ar cerībām uz tālāku izaugsmi, turklāt rūpniecība ir nozare ar lielu darbavietu skaitu, kas ekonomikas lejupslīdes laikā tika būtiski samazināts. Tāpēc rūpniecība šī brīža apstākļos var kļūt par nozīmīgāko darbavietu piegādātāju, kas turpmākajos mēnešos atslogotu situāciju darba tirgū, uzskata šīs bankas pārstāvis.
Viņš redz pazīmes, kas norāda: stāvoklis rūpniecībā turpmākajos mēnešos uzlabosies. Pirmkārt, pieaug rūpniecības jauno pasūtījumu indeksi, kas raksturo pasūtītāju līgumus un vienošanās ar nozares uzņēmumiem. Otrkārt, vairāku mēnešu garumā ir pieaugušas eksporta cenas rūpniecības produkcijai, jo īpaši galvenajām Latvijas eksporta preču grupām – pārtikai un koksnei. Tā rezultātā aizvien lielāka daļa rūpniecības produkcijas tiek ražota eksportam.