Viņa uzskata, ka Latvijā, kur iekšzemes kopprodukts ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), mājsaimniecībām depozīta sistēma būtu nesalīdzināmi dārgāka nekā brīvprātīgā sistēma.
"Tā ir pilnīga cilvēku mānīšana, kad viņiem saka: "Tu aiznes pudeli, un tev par to samaksās." Tev par to nesamaksās, tu jau esi atstājis to naudiņu, un tev to atdos atpakaļ! Papildus tam - pudeles cenai pieskaitīs arī depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus, savākšanas punktu apkopi, apstrādes centru, personāla algas - un šo daļu iedzīvotājs neatgūs," skaidroja Būde.
Viņa norādīja, ka saistībā ar depozīta sistēmu tiek izplatīts vēl kāds mīts, proti, tiek apgalvots, ka Eiropā visur ir depozīts. Uzņēmums aprēķinājis, ka pēc iedzīvotāju skaita 27% ES iedzīvotāju ir depozīts, pārējiem nav. Šāda sistēma strādā tur, kur ir ļoti senas tradīcijas, un pārtikušās valstīs, tās ir Ziemeļvalstis, arī Vācija. Vācijā gan neviens nezinot, vai sistēma nesusi vairāk zaudējumu vai ieguvumu, jo uzskaites sistēma par to, cik kurš veikals ir saņēmis, cik kuram atpakaļ jāmaksā, izmaksājot aptuveni 500 miljonus eiro (350 miljonus latu) gadā.
"Protams, mūsu rūpnīcai nebūtu slikti, ja darbotos PET pudeļu depozīta sistēma, bet, ja skatos no Latvijas viedokļa, tad ir grūti pateikt, vai pašreiz būtu jēga uzkraut mājsaimniecībām arī šo," atzina Būde.
Vaicāta par šādas sistēmas ieviešanu ilgākā termiņā, viņa izteica šaubas, ka tāpēc cilvēki kļūs apzinīgāki un vairs nemēslos mežā, kas ir galvenais iemesls, ko par labu depozīta sistēmas ieviešanai lieto šīs idejas autori.
"Austrijā ir veikts pētījums par piegružojumu - vai tas samazinās, ja ir depozīta sistēma vienam priekšmetam. Izrādās, ka nē. Viņi saka tā: aizejiet pēc lieliem masu pasākumiem uz lielu laukumu, izlasiet depozītu pudeles un paskatieties, vai sētniekam ir jānāk vai nav. Visi zinām, ka tāpat sētnieks ir vajadzīgs. Līdz ar to sistēma neatrisina to problēmu, ko kā galveno min vides aizstāvji. Ja no mežiem vedam 60 000 tonnu drazu gadā un ja Latvijā ir tikai 20 000 tonnu pudeļu, šādi argumenti neiztur kritiku. Ne jau PET pudeļu savākšana atrisinās šo pavisam cita mēroga problēmu," uzskata Būde.
Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, kas ļautu, maksājot vairāk par dzērieniem veikalā, pēc tam par nodotajām pudelēm saņemt samaksu, taču pret to izskanējuši iebildumi.
PET Baltija ir viens no holdinga Eko Baltija uzņēmumiem. Kopumā tajā ir 12 Latvijā strādājoši uzņēmumi, to vidū arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eko Rīga, otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas uzņēmums Eko Reverss, polimēru pārstrādes rūpnīca Nordic Plast un citi.
Pudeļu pārstrādes ražotnes Pet Baltija ražošanas apjoms 2011.gadā bija 17 000 tonnu, bet 2012.gadā pārstrādes apjoms sasniegs 22 000 tonnu. PET Baltija apgrozījums 2011.gadā lēsts 12 miljonu latu apmērā, prognozēta arī peļņa, bet 2012.gadā iecerēts saglabāt 2011.gada līmeni. 2010.gadā apgrozījums bija 7,9 miljoni latu, peļņa - 1,08 miljoni latu.
2011.gada nogalē Eko Baltija vadība - Viesturs Tamužs, Māris Simanovičs un Būde - caur SIA Eko SPV nopirkuši 42% uzņēmuma daļu no islandiešu investoriem SIA Gamar Holdings. 16% uzņēmuma daļu pieder riska kapitāla fondam Otrais eko fonds, kura pārvaldītājs ir AS Eko investors. Savukārt vēl 42% Eko Baltijas daļu pieder Lielbritānijā reģistrētajam uzņēmumam E-SomTAX Invest LLP.
Eko Baltija pieder 19,23% PET Baltija daļu. 26,92% daļu īpašnieks ir Īslandes pilsonis Benonijs Olafsons, 23,85% pieder Latvijas Zaļajam punktam, 21,02% - Otrajam eko fondam, bet 8,97% - Itālijas uzņēmumam Preveiro N SLR.