Savukārt palikušajiem galvenais faktors finanšu stabilitātei viņaprāt ir darbavietas drošība un atalgojuma līmenis, kas ļauj paplašināt ģimeni.
Saskaņā ar CSP tautas skaitīšanas datiem, no 2000. gada līdz 2011.gada sākumam no Latvijas ir emigrējuši 190 000 iedzīvotāji, bet demogrāfijas eksperts Mihails Hazans prognozē, ka emigrējuši vēl 30 000 līdz 40 000.
"Lai šie cilvēki varētu atgriezties, valstī ir jābūt papildus aptuveni 220 000 darbavietām. Papildus tam ir jāizveido darbavietas aptuveni 160 000 valstī palikušajiem bezdarbniekiem. Kopējais darbavietu deficīts valstī šobrīd ir aptuveni 380 000. Ņemot vērā, ka patlaban kopējais darbavietu skaits Latvijā ir aptuveni 840 000, tas ir milzīgs izaicinājums," secina A. Nipers.
Viņaprāt jautājums par atalgojuma līmeni, kas varētu likties pievilcīgs cilvēkiem, lai atgrieztos Latvijā, ir ļoti komplicēts, un šis slieksnis katram cilvēkam ir ļoti individuāls. Taču absolūtais minimums varētu būt pie vidējās algas Latvijā 500 lati neto (uz rokas), kas ir krietni virs pašreizējiem aptuveni 350 latiem. To ļaujot secināt citu "jauno" Eiropas Savienības valstu pieredze.
"Teorētiski, ja valstī papildus tiek izveidotas 380 000 darbavietas un vidējais atalgojuma līmenis palielinās no aptuveni 350 līdz 500 latiem, valstī ievērojami palielināsies patēriņš un imports, kas nozīmē naudas aizplūšanu no valsts. Vienīgais veids, kā ekonomiku sabalansēt, ir palielināt eksportu jeb naudas ieplūšanu valstī. Šajā gadījumā tādu darbavietu skaitu ar tādu atalgojuma līmeni varēs nodrošināt tikai tad, ja salīdzinājumā par pašreizējo situāciju eksports būs par vismaz 10 miljardiem Ls lielāks nekā šobrīd," rezumē profesors.
Šobrīd Latvijas eksports kopumā ir aptuveni 7 miljardi latu un faktiski vienīgais veids, kā tik ievērojami palielināt eksportu, pēc RISEBA mācībspēka domām ir attīstīt apstrādes rūpniecību. Nelielu ietekmi varētu atstāt arī citas nozares - piemēram, tranzīts, tūrisms, finanšu pakalpojumi. Pozitīvā ietekme viņaprāt varētu būt arī importa aizstāšanā, īpaši enerģētikā. Taču galvenais nosacījums attīstībai ir nepieciešamība pēc izrāviens apstrādes rūpniecībā no pašreizējiem 12% no IKP līdz 30% no IKP, kas ļautu sasniegt nepieciešamo eksporta pieaugumu par 10 miljardiem latu.
"Jo mazāka ir valsts, jo lielāka nozīme ekonomikā ir eksportam. Latvijā šobrīd eksports uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāks nekā izmēra ziņā līdzīgās valstīs. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā tie ir 3200 eiro, Lietuvā - 4500, Igaunijā - 6500, Slovākijā - 9000, Slovēnijā- 10 700," skaidro A. Nipers.