Lursoft jau iepriekš ziņoja, ka 2011. gadā bijis arī visstraujākais jaunu uzņēmumu dibināšanas skaita pieaugums kopš 1994. gada - visā Latvijā nodibināti 18,041 jauns uzņēmums, bet likvidēti 3,914 uzņēmumi.
Septiņos novados jaunu uzņēmumu reģistrācijas tempi pagājušā gadā pārsnieguši pat 10% atzīmi - Garkalnes novadā pieaugums sasniedzis 14,87%, Babītes - 13,55%, Ķekavas - 12,8%, Ādažu - 12,12, Stopiņu - 11,55, Carnikavas - 11,05%. Pirmajā divdesmitniekā ietilpst arī pārējie Rīgas tuvumā esošie novadi - Baldones, Olaines, Salaspils, Siguldas un citi.
Straujais uzņēmumu skaits šajā Pierīgas reģionā skaidrojams, ar iepriekšējo gadu privātmāju celtniecību Rīgas tuvumā - sekojoši šajos novados ir palielinājies ekonomiski aktīvu iedzīvotāju skaits un uzlabojusies pārējā infrastruktūra. Ņemot vērā atviegloto reģistrācijas procesu mikrouzņēmumiem, kā arī nodokļu optimizācijas iespējas, daudzas personas izvēlas sākt uzņēmējdarbību, norāda Lursoft.
Tāpat tendenci ietekmējot arī neadekvātā nekustamā īpašuma nodokļa un citu izmaksu politika, kas spiež uzņēmējus pamest Rīgu un lielākās pilsētas, kur šīs izmaksas ir nereti nesamērīgi augstas. Lai arī Rīgā pagājušā gadā vērojams jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums par 6,48%, tai pašā laikā šeit likvidēts ievērojams uzņēmumu skaits, kā arī skaita pieauguma tempi bijuši zemāki kā citviet jau vairākus gadus. Sekojoši Rīgā šobrīd nelikvidēto uzņēmumu skaits pret kopējo skaitu valstī jeb "uzņēmumu blīvums" ir sarucis no 48,6% uz 46,13%.
Uzņēmumu koncentrācijas samazināšanās no pilsētām uz piepilsētu novadiem vērojama visās valsts nozīmes pilsētās, - tajās visās koncentrētais uzņēmumu skaits pret valstī nelikvidēto uzņēmumu kopskaitu samazinās - vismazāk Ventspilī (par 0,01%) un nemainīgs palicis vienīgi Jēkabpilī. Kopumā to var uzskatīt par pozitīvu novadu reformas rezultātu, jo ekonomiskās dzīves aktivizēšanās ārpus pilsētām uzlabos kopējo stāvokli šajos novados.
Pagājušā gadā pozitīvi jaunu uzņēmumu pieauguma tempi vērojami visās valsts nozīmes pilsētās, - aiz Rīgas otrā vietā ir Jūrmala (5,95%), Valmiera (5,32%), Jelgava (4,96%), Jēkabpils (4,91%), Daugavpils (3,8%), Liepāja (2,9%) Rēzekne (2,82%), bet kā jau minēts, tie nav tik strauji, kā Pierīgas novados.
Par spīti ļoti straujam jaunu uzņēmumu skaita pieaugumam pagājušā gadā, 9 novados uzņēmumu skaits pagājušā gadā samazinājies (vairāk likvidētu, nekā nodibinātu) vai palicis nemainīgs. Diemžēl, jau vairākus gadus tas vērojams Latgales un austrumu pierobežas novados - Baltinavas novadā tas samazinājies par 1,12%, tāpat samazinājums vērojams Rugāju, Ciblas, Viļakas, Kārsavas, Riebiņu novados.
Domājams, ka nemainoties nodokļu un reģionālai politikai, šīs tendences turpināsies. Lai nodrošinātu vienmērīgu attīstību, valstij būtu jāsekmē to novadu attīstību, kuri gadiem ilgi zaudē savus iedzīvotājus un sekojoši - arī ekonomisko pamatu to pastāvēšanai.
Bez uzņēmumu skaita, būtisks ir arī to lielums, un sekojoši jādomā arī par lielāku investīciju piesaisti reģionu uzņēmumiem. Lai arī Rīgā dzīvo ap trešdaļu no valsts iedzīvotājiem, tajā atrodas gandrīz puse - 46% uzņēmumu, un tajos šobrīd koncentrētas trīs ceturtdaļas - jeb 74,1% no valstī reģistrētā uzņēmumu pamatkapitāla, norāda Lursoft.