"Ir vajadzīgi stingri spēles noteikumi. Nezinu, kā tas ir gadījies, taču Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur šāda likuma nav," sacīja Sisenis. Viņš atzīst, ka Elpas ražotā produkcija lielajos lielveikalu tīklu plauktos ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā noturas, pateicoties pircējiem, kuri novērtējuši to, ka ražošanas procesā uzņēmums neizmanto konservantus un stabilizatorus.
"Pircējs ir tas, kurš izšķir - būt mūsu produkcijai lielveikalu plauktos vai nē. Ja pircējs to pieprasa, tad arī tirgotājs nevar izlikties to neredzam un ir ieinteresēts sadarboties ar uzņēmumu," uzskata Sisenis. Viņš norāda, ka Elpa šobrīd ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums bijušā Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Ventspils rajonā. "Nodrošinājums ar izejvielām ir pietiekams un tirgū mūsu produkciju atpazīst," rezumēja Sisenis.
Elpas vadītājs ir pārliecināts, ka kaislības piena nozarē ir daļēji mākslīgi uzkurinātas, taču vienlaikus atzīst, ka jauna spēlētāja ienākšana jau tā piesātinātajā piena tirgū "vieš zināmu piesardzību".
"Mūsu uzdevums ir nevis ecēties savā starpā par to, kuram ražotājam valsts piešķīrusi labvēlīgāku statusu, bet cīnīties par taisnīgākiem Eiropas maksājumiem zemniekiem. Ja Eiropas brīvajā tirgū visiem nav vienādi spēles noteikumi, visiem vienāds atbalsts, tad tas kropļo tirgu. Latviešu zemnieka saņemtais maksājuma apjoms ir vairākas reizes mazāks nekā Holandē un viņa saražotais piens, kad tas nonāk konkrētā lielveikala plauktā, globālā tirgus apstākļos vairs nav konkurētspējīgs un līdz ar to rodas spriedze," norāda Sisenis uzverot, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir jāvienojas kopīgā cīņā par taisnīgākiem maksājumiem. Viņš pauda bažas, ka nevienlīdzīgās konkurences apstākļos Latvijā var ienākt produkcija no valstīm, kur maksājumi ir lielāki un "atstāt negatīvu iespaidu uz visu piena pārstrādi kopumā".