Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju liecina, ka lapkoku finiera eksports šobrīd ir strauji augoša Latvijas eksporta joma. Vēl salīdzinoši nesen – laikā no 2010. līdz 2019. gadam – Latvijas ienākumi no lapkoku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels daudzums tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu – SIA AmberBirch Jēkabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā strādājošo SIA Riga Venner.
Bērza pievilcība
2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, ko izmanto citu preču ražošanai, būvniecībā, remontos u. c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, un ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem. Viena no tādām apakšnozarēm ir finiera lokšņu ražošana un eksports.
Jāņem vērā, ka ir liela atšķirība starp to, ko ar vārdu "finieris" apzīmē sadzīvē un kokrūpniecībā un ko – starptautiskajā tirdzniecībā. Proti, sadzīvē ar to parasti apzīmē koka plātnes, kuras iegūst, salīmējot kopā vairākas koka loksnes, savukārt kokrūpniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā tās ir koka loksnes, no kurām var ražot līmētu produkciju. Saplāksnis ir vairākas jau kopā salīmētas finiera loksnes. Lobskaidu var ražot praktiski no jebkuras koka sugas. Divas trešdaļas no pasaulē eksportētajām finiera loksnēm ražo no lapkokiem. Kvalitatīvākas lapkoku loksnes ražo no bērza, bet tās izgatavo arī no citu sugu kokiem – apses, papeles, kļavas, alkšņa u. c. No lobskaidas loksnēm salīmētais bērza saplāksnis izceļas ar augstu blīvumu, lielāku izturību, tam ir gaiša krāsa un gluda virsma. Saplāksni no bērza loksnēm plaši izmanto mēbeļu ražošanai, telpu iekšējai apdarei u. c.
Aptuveni 70% no visām starptautiskajā tirgū pārdodamajām finiera loksnēm iegūtas no lapkoku sugām, 15% – no tropisko koku sugām, bet 15% – no skujkoku sugām: lapegles, priedes vai ciedra. Ķīnā ražo arī bambusa finiera loksnes.
Finiera lokšņu ražošana notiek, vispirms baļķi nomizojot, bet pēc tam ar rotējošu asu virsmu nodalot parasti 3 mm biezas loksnes. Finiera loksnes izmanto galvenokārt saplākšņa ražošanai, arī koka izstrādājumu virsmu pārklāšanai. Nereti mēbeļu plātnēm un parketa dēlīšiem, ko izgatavo no masīviem koksnes materiāliem, kā virsējā kārta tiek pielīmēta daudz dārgāka un krāšņāka koku sugu plātne. Atšķirībā no masīvkoka, saplākšņa detaļas var izgatavot liektās formās, lai ražotu izliektas konstrukcijas mēbeles vai namdara darbiem nepieciešamas detaļas. Tas dod iespēju veidot dizaina elementus no koka.
Nevienādā mērīšana
Ja vērtējam lapkoku finiera lokšņu eksportu uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā, Latvija bija piektajā vietā pasaulē. Ar 52,2 eiro pirmajā vietā bija Igaunija, tai sekoja Gabona ar 29,3 eiro, Horvātija ar 27,6 eiro, Slovēnija ar 26 eiro, Latvija ar 18 eiro un Lietuva ar 12,5 eiro.
Salīdzinot lapkoku eksporta izmaiņas pēc 2003. gada Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, var secināt, ka pēdējos gados šīs produkcijas eksports kļūst par Baltijas jūras austrumu krasta valstu specializāciju un pašlaik šo valstu eksporta apjomi ir visai līdzīgi.
Vērtējot Latvijas finiera lokšņu eksportu pēc kopējā apjoma, precīzu salīdzinājumu apgrūtina fakts, ka lielākajā daļā pasaules valstu eksporta apjomu uzrāda tonnās, bet daļā – kubikmetros. Savukārt Krievija, Gabona, Vjetnama, Gana, Kamerūna, Mozambika, Papua Jaungvineja, Singapūra un Gvineja uzskaita tikai eksportēto vērtību, bet neuzskaita apjomu vai svaru. Viens kubikmetrs finiera lokšņu nav vienāds ar vienu tonnu lokšņu. Lokšņu tilpums ir atkarīgs no koksnes blīvuma. Mazāk blīvām koku sugām tas būs ap 750 kg uz vienu kubikmetru, blīvai koksnei – tuvu vienai tonnai uz kubikmetru.
Ķīnas dominance
Pasaules vislielākais lapkoku finiera lokšņu eksportētājs 2022. gadā bija Ķīna (318 tūkstoši tonnu), tai sekoja ASV (203 tūkst. m3 ) un Ukraina (108 tūkst. t). Pasaules desmitniekā pēc finiera lokšņu eksporta iekļuva arī Igaunija (48 tūkst. t) un Latvija (47 tūkst. t), kas bija devītajā vietā pasaulē.
Ienākumi no finiera lokšņu eksporta vairāk saistīti ar pārstrādāto koku sugām un to cenu. Vislielākie ienākumi no finiera lokšņu eksporta 2022. gadā bija Ķīnai – 607 miljoni eiro, ASV – 323 miljoni eiro, Ukrainai – 305 miljoni eiro. Latvijas ienākumi no finiera lokšņu eksporta 2022. gadā bija 34 miljoni eiro, Lietuvai – 35 miljoni eiro, bet Igaunijai – 70 miljoni eiro. Lielākie Latvijā ražotā finiera lokšņu noieta tirgi bija Igaunija ar 33,4% no visas lokšņu produkcijas, Polija ar 15,4%, Itālija ar 19,4%, Vjetnama ar 9,9% un Vācija ar 9,2%.
Finiera imports pārstrādei
Salīdzinot lapkoku finiera lokšņu eksporta un importa ģeogrāfiju, var novērot, ka visai lieli importētāji ir vienlaikus arī lieli to eksportētāji. Kaut vai Latvija. 2022. gadā Latvijas lapkoku finiera lokšņu imports bija ar aptuveni pusotras reizes lielāku vērtību nekā eksports. Iemesli, kāpēc lapkoku finiera lokšņu eksports un imports daudzām valstīm pārklājas, ir dažādi. Latvijā ir ievērojamas saplākšņa ražošanas jaudas – AS Latvijas Finieris ražotnes, kā arī ir liekti līmēto detaļu un mēbeļu ražotāji – SIA Kvist, SIA Dižozols Plus, arī SIA Daiļrade koks.
Tāpat jāņem vērā, ka ir dažādas koku sugas, kas pieejamas finiera lokšņu ražotājiem dažādās zemēs. Latvijā tradicionāli finiera loksnes ražo no bērza. Taču gadījumos, kad kvalitātes un izturības prasības neuzstāj, lai attiecīgam mērķim ražotais saplāksnis tiktu ražots tikai no bērza loksnēm, ir racionāli un izdevīgi saplākšņa iekšējos slāņos izmantot lētāku koku sugu loksnes un tikai virsējai kārtai izmantot bērza loksni.
Pasaules vislielākais lapkoku finiera lokšņu importētājs 2022. gadā bija Vjetnama (228 miljoni eiro), tai sekoja ASV (203 milj. eiro), bet trešajā vietā – Vācija (176 milj. eiro). Lietuva 2022. gadā ar 48 miljoniem eiro bija 17. vietā pasaulē, Latvija ar 44 miljoniem eiro – 18. vietā, bet Igaunija ar 43 miljoniem eiro – 19. vietā.
Galvenais Latvijas finiera lokšņu importa virziens bija no Lietuvas, no kuras pērn importēja 46,5% no importētajām lapkoku finiera loksnēm. Tālāk sekoja Somija (29,1%), Igaunija (7,1%), Vācija 6,2%), Slovākija (2,3%) un Ukraina (2,3%).
Būtiskus riskus Latvijas koksnes izstrādājumu eksportam rada apstākļi, kurus nevaram ietekmēt vai kurus ir sarežģīti ietekmēt, tostarp gan energoresursu sadārdzinājums, gan izejvielu piegādes, gan darbaspēka pieejamība un tā izmaksas. Taču vienu no problēmām – zaļo ekstrēmistu uzspiestās pārmērības – Latvijas valdība var atrisināt pavisam vienkārši. Iecere paplašināt jaunus dabas liegumus un palielināt jau esošo dabas liegumu teritoriju ir jāaptur. Pārmērīga aizsargājamo teritoriju paplašināšana ierobežos lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un liegs iespēju pilnvērtīgai saimnieciskai darbībai jau tā iedzīvotāju pamestajos lauku novados. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir nozīmīgs balsts ne tikai lauku attīstībai, bet arī vērtējot Latvijas eksportu un ekonomisko izaugsmi.
Zāģējam zaru, uz kura paši sēžam
Latvijā dzīvo tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, bet piegādājam 2,1% no visiem pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem.
Laiku pa laikam pat it kā kompetentu cilvēku vadītajās valsts struktūrās tiek gatavoti destruktīvi lēmumi, neizprotot, kā rodas Latvijas valsts bagātība un izaugsme. Viens no šādiem projektiem ir iepriekšējo valdību laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta tiesību akta projekts Noteikumi par dabas liegumiem, kurā plānots noteikt 75 jaunas dabas liegumu teritorijas un paplašināt jau sešas esošās. Šāda "zaļā pārmērība" aktīvākajiem fanātiķiem, kāda ir Vācijas organizācija Pēdējā paaudze, varbūt izraisīs skaļus aplausus, bet destruktīvi iedarbosies uz meža nozari un mūsu valsts ekonomiskās attīstības iespējām.
Ja visas tautsaimniecības nozares būtu pilnīgi vienādi attīstītas, tad ikvienā nozarē Latvijai būtu jāražo un jāeksportē 0,02% no pasaules kopējās produkcijas apjoma. Tomēr tas ir neiespējami, jo ikvienai valstij ir resursi, kuri tai ir, un arī tādi, kuru nav. Tāpēc norisinās preču apmaiņa starp dažādām vienas valsts teritorijām un visām pasaules valstīm, iekļaujoties globālajā preču tirgū. Ikvienas valsts ražošanas apjomus un ārējo tirdzniecību noteiks tie resursi, kas ir tās rīcībā. Latvijā nav un nekad nebūs ievērojamu naftas resursu, tāpēc nekad nesasniegsim 0,02% no pasaules līmeņa pēc naftas ieguves un tās eksporta. Taču vairāk nekā pusi no Latvijas zemes klāj meži. Latvijas klimats un augsnes ir piemērotas graudaugu audzēšanai. Līdz ar to neatkarības gados uzņēmīgākie cilvēki ir iemācījušies izmantot galvenos resursus – zemi, kas mums ir.
