Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Jūnijā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 0,1%, gada griezumā kāpums par 13,3%

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 0,1%. Tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,9%, bet pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 13,3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 30,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,9%.Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 6%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 7,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,4%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 2,3%.Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 12,1%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 12%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 12,7%.

KOMENTĀRI

Dainis Gašpuitis, SEB bankas eksperts:

Jūnijā, eksporta virzīta, rūpniecības nozare turpināja savu kāpumu. Tā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, produkcijas izlaide ir pieaugusi par 13,3%. Pieaugums nozarēs galvenokārt balstās uz secīgu darbu ārējo tirgu apgūšanai. Kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju joprojām uzrāda farmācijas, pārtikas un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.

Minētās apjomu pārmaiņas ir vairāk indikators nozares aktivitātei, kas izslēdz pēdējā laikā novērojamo cenu pieaugumu eksportējamajai produkcijai, tādēļ publiskajā telpā ir vērojama zināma neatbilstība starp nozaru pārstāvju izteikumiem un publicējamo statistiku. Ņemot vērā šo faktu,vērojama atšķirība starp farmācijas apgrozījuma pieaugumu un izlaides apjomu kritumu. Izlaides apjomi neņem vērā cenu pieaugumu, jo apgrozījuma pieaugumu nozarei veicina straujais cenu kāpums. Līdzīgs faktors nosaka arī pārtikas produktu izlaides apjomu kritumu, kā arī tas, ka vietējais pārtikas produktu patēriņš, ko uzrāda mazumtirdzniecības dati, turpina samazināties.

Apģērbu ražotāju aktivitātes mazināšanos nosaka darba apjomu svārstīgums, ko nosaka sezonalitāte, kā arī, iespējams, atvaļinājumu periods. Savukārt aktivitātes pieaugumu vasarā nosaka pasūtījumi nākamās sezonas apģērbu ražošanai. Ļoti iespējams, ka pasūtītāji vēl nogaida un vēro pirktspējas izmaiņas, pirms veikt rudens/ziemas apģērbu pasūtījumus. Tāpat sava ietekme ir arī vietējam tirgum. Nemetālisko izstrādājumu ražošanas izlaides samazināšanos ietekmē zemā aktivitāte būvniecības nozarē, kā dēļ arī pieprasījums pēc būvmateriāliem ir visai zems.

Tāpat arī pēdējos mēnešos novērojamais elektroenerģijas ražošanas apjomu kāpums ir saistāms ar eksporta iespēju pieaugumu. To galvenokārt nosaka Ignalinas AES slēgšana. Apjomu pieaugumu tempu mazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gada mēnešiem, kad gada griezumā bija vērojams divciparu pieaugums, saistāms ar bāzes efektu. Tas ir, pērn jūnijā bija vērojams straujš apjomu kāpums, jo uz laiku tika apturēta Ignalinas AES darbība, kuras laikā Lietuvai iztrūkstošo elektroenerģiju saražoja Latvijā.  

Sagaidāms, ka otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IK) dati salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzrādīs pārliecinošāku veikumu nekā tas bija vērojams pirmajā ceturksnī. Arī turpmākajos ceturkšņos turpinot aktīvi un neatlaidīgi strādāt pie optimizācijas, konkurētspējas un ārējo tirgu apgūšanas, ir pamats sagaidīt rūpniecības aktivitātes nostiprināšanos un tās daļas IK pieaugumu. Noturoties aktivitātes pieaugumam, tas turpinās pamazām atspoguļoties arī nodarbinātības pieaugumā. Tikmēr, kā liecina JPMorgan jaunākais pētījums, pasaules apstrādes rūpniecības izaugsme turpina rukt un tās pieaugums sasniedzis astoņu mēnešu zemāko līmeni.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

Rūpniecības izlaide jūnijā nedaudz samazinājās, bet tas notika tikai krituma elektroenerģijā un gāzes apgādē dēļ. Savukārt eksportam svarīgajā apstrādes rūpniecībā bija vērojams mazs pieaugums. To noteica apjomu kāpums kokrūpniecībā, metālu izstrādājumu ražošanā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā, citu mašīnu un iekārtu ražošanā.

Otrajā ceturksnī spēcīgi pieauga gan apstrādes rūpniecība, gan rūpniecība kopumā. Tas ļauj domāt arī par pozitīviem IK datiem otrajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecības atgūšanās temps ir labs sasniegums, bet nekas ārkārtējs, jo līdzīgas tendences ir vērojamas arī kaimiņvalstīs un galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Ņemot vērā, ka Latvijā apstrādes rūpniecības un eksporta īpatsvars IK struktūrā ir mazāks, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, lai sasniegtu līdzīgus IK pieauguma tempus, Latvijas eksportam ir jāaug straujāk, nekā kaimiņvalstīs.

Līdz šim mūsu prognozes par rūpniecības attīstību piepildījās, tāpēc pašlaik saglabājam savu prognozi, ka 2010.gadā kopumā rūpniecības izlaides izaugsme varētu sasniegt ap 10%. Tomēr tas, cik straujš būs rūpniecības kāpums nākamajos gados - un attiecīgi arī eksporta un IK izaugsme - ir atkarīgs no tā, cik gudri rīkosimies tagad.

Turpmākajos gados apstrādes rūpniecība var augt, palielinot pašreizējā produktu klāsta ražošanas jaudu un/vai pārejot uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Dažās nozarēs turpmākā jaudas palielināšana ar pašreizējo produktu klāstu, balstoties uz vietējiem resursiem, piemēram, kokrūpniecībā, ir ļoti maza - ierobežoto dabas resursu dēļ -, un tāpēc loģiska izvēle ir pāriet uz precēm ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr tam ir nepieciešamas investīcijas. Lai sekmētu investīcijas, ir svarīgi uzlabot vidi.

Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts:

Ne tikai pirms dažām dienām izziņotā tirdzniecības, bet arī rūpniecības dinamika jūnijā ir bijusi "plakana". Ja mazumtirdzniecības apgrozījums nemainījās, tad kopējā rūpniecības izlaide samazinājās par 0,1% un apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 0,2%. Situācijā, kad kopējā tendence šajā nozarē ir augšup vērsta un visumā pozitīvs ir arī nozares pārstāvju situācijas vērtējums, bez tam arī jūnijā vēl pieauga rūpniecības konfidences indekss, varēja gaidīt straujāku apstrādes rūpniecības pieaugumu un šāds rezultāts neapšaubāmi nav tas, ko varēja sagaidīt.

Pieaugums gada griezumā apstrādes rūpniecībā ir saglabājies maija līmenī +13,8%. Visās galvenajās nozarēs attiecībā pret pērnu jūniju ir bijis straujš kāpums - līdz pat 74% elektrisko iekārtu ražošanā un 79% citu transportlīdzekļu ražošanā -, izņemot noslēpumaino farmāciju (-13%), par kuru CSP saka vienu, bet nozares pārstāvji - kaut ko ļoti atšķirīgu. Tāpat jautājumus rada ziņa, ka zivju konservu ražošanas apjoms jūnijā gada griezumā ir samazinājies par 10,4% un "mīnusos" bijuši arī iepriekšējie šī gada mēneši. Arī tas nesaskan ar nozares viedokli - ka šī gada pirmā puse bijusi visnotaļ sekmīga, ir bijis mērens pieaugums. Šai pretrunai ir jaušams izskaidrojums - nozare galvenokārt eksportē uz austrumiem un eksporta rēķini ne vienmēr atspoguļo preču tirgus vērtību.

Nav nekādu domstarpību par to, ka šī gada pirmā puse ir bijis ļoti veiksmīgs periods kokapstrādei, tā jūnijā pieauga vēl par 7,3%. Izejvielu deficīta apstākļos tālāks apjomu pieaugums nav iespējams, apjomi ir atjaunoti pirmskrīzes līmenī, vēl var cerēt uz pilnīgu pieprasījuma atjaunošanos pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem, kas pirmkārt būtu specializētie saplākšņa produkti, arī mēbeles. Taču kopumā kokapstrādē gada otrajā pusē lielas izmaiņas nav gaidāmas, zāģmateriālu ražošanā pat varētu būt neliels kritums. Arī tradicionāli "mierīgajā" pārtikas pārstrādes nozarē straujas izmaiņas nav gaidāmas,. Uz izaugsmes turpināšanos joprojām var cerēt metālu ražošanā, pārstrādē un mašīnbūvē, kurai jūnijs bijis ļoti veiksmīgs periods, tai skaitā elektrisko iekārtu ražošana pieaugusi pat par 21% un vēl ir tālākas izaugsmes iespējas. Tāpat jācer, ka pilnībā izpaudīsies atdeve no lielajām nemetālisko minerālu ražošanā veiktajām lielajām investīcijām un varbūt beigsies noslēpumainais kritums farmācijas statistikā.

Cerēsim, ka "plakanais" jūnijs izrādīsies esam kā skrejceļš tālākai ekonomikas atlabšanai sekojošajos mēnešos. Pagaidām gan to neviens garantēt nevar, jo tieši jūlijā ir pastiprinājušās bažas par pasaules ekonomikas atlabšanas noturību. Taču Latvijas ekonomikas tuvākās nākotnes izredzes ir samērā labas. Mēs esam izteikti saistīti ar Krievijas, Ziemeļvalstu un Vācijas tirgiem, kuros izmaiņu virziens šobrīd ir labvēlīgs. Par iespējamu tālāku apstrādes rūpniecību pieaugumu liecina jauno pasūtījumu apjoma kāpums gada griezumā jūnijā par 69%, lielākais Eiropas Savienībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses