"Galvenie akcenti tiks likti tieši uz lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas sektoru, kura darbības efektivitāti, mūsuprāt, iespējams intensificēt un uzlabot. Patlaban uzņēmums apsaimnieko apmēram 1000 hektāru lauksaimniecības zemes, kurā audzē eļļas rapsi, kviešus, sējas kaņepes un eļļas linus," sacīja Vīksne.
Kā ziņots, 26.janvāra izsolē, kurā piedalījās trīs pretendenti - AS Swedbank, Dēseles dzirnavas un SIA Vegatable Oil Product Group Latvia, Iecavnieku par 1,6 miljoniem latu nopirka Dēseles dzirnavas.
Kā norādīja Vīksne, jaunajiem īpašniekiem Iecavnieks ir interesants no investīciju viedokļa.
"Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kurus būtu vērts pirkt un kuros būtu vērts investēt. Iecavnieks mums no šāda aspekta liekas saistošs. Skaidri zinām, ka gribam ražojošu un pelnošu uzņēmumu ar augstu rentabilitātes līmeni, bet par precīzākiem plāniem varēsim runāt tad, kad dziļāk iepazīsimies ar situāciju uzņēmumā," atzina uzņēmējs.
"Par finanšu situāciju varēsim runāt vēlāk. Patlaban notiek izpēte. Pieļauju, ka tas būs atkarīgs no nepieciešamo papildu investīciju un apgrozāmo līdzekļu daudzuma. Pārstrādes segments, pēc sākotnējās izpētes spriežot, darbojas sekmīgi. Darbiniekus noteikti gribēsim saglabāt, jo tie pārsvarā ir labi nozares speciālisti. Mūsu mērķis nav noturēt līdera pozīcijas apgrozījuma ziņā, galvenais ir peļņa. Apgrozījums noteikti nav pašmērķis," skaidroja Vīksne.
Vegetable Oil Product Group Latvija vadītājs Arnolds Babris atzina, ka sadarbosies ar jaunajiem Iecavnieka īpašniekiem.
"Protams, vēlējos nopirkt uzņēmumu, tomēr saskaņā ar normatīviem pirkuma pirmtiesības bija Dēseles dzirnavām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un kuru zeme robežojas ar Iecavnieka īpašumiem. Esam pārslēguši līgumus un turpināsim nodarbināt pašreizējos Iecavnieka darbiniekus, kā arī pārrunājam iespējas turpināt sadarbību arī turpmāk," sacīja Babris.
Dēseles dzirnavas dibinātas 2006.gadā, nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu un ir reģistrētas Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Uzņēmums nodarbina četrus cilvēkus, un 2010.gada apgrozījums bijis 8397 lati.
Kā informēja Vīksne, pirmajos darbības gados ražošanas pamatnozare ir bijusi augļkopība, kas attīstīta, ierīkojot intensīvā tipa augļu dārzu, kā arī izbūvējot vasaras siltumnīcas steidzinātas zemeņu ražas ieguvei.
"Audzējam rudens avenes, krūmmellenes un zemenes segtajās platībās - kopējās siltumnīcu platības uzņēmumu grupā ir nedaudz vairāk par trim hektāriem, līdz 2013.gada beigām plānojam tās paplašināt līdz pieciem hektāriem. Produkcija tiek realizēta gan Rīgā, gan rajonu centros, sezonas laikā tiek nomātas tirdzniecības vietas Rimi un Maxima lielveikalos, kā arī tirgos. Papildus nodarbojamies ar konsultācijām stādījumu ierīkošanas un agrotehnikas jautājumos," sacīja Vīksne.
Kā ziņots, Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu 2010. gada 5. maijā tika atzīts par maksātnespējīgu un 2011. gada 9. septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora AS Swedbank prasības sākta bankrota procedūra.
Saskaņā ar Lursoft informāciju Iecavnieka apgrozījums 2010.gadā bijis 4,12 miljoni latu. Tas ir par 26% mazāk nekā pērn, kad uzņēmums apgrozīja 5,55 miljonus latu.
Iecavnieka zaudējumi 2010.gadā bijuši 255 328 lati, kas ir 90% samazinājums salīdzinājumā ar 2009.gadu, kad uzņēmums strādāja ar 2,76 miljonu latu zaudējumiem.
Iecavnieks dibināts 2000.gadā un ir lielākais rapšu eļļas ražotājs Latvijā.