"Savukārt martā, salīdzinājumā ar pērnā gada martu, ražotāju produkcijas inflācija turpināja palēnināties un sasniedza 5.4%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās būtiskāk, jeb par 9.5%.
Lielāko ietekmi uz ražotāju cenu kāpumu veidoja energoresursu sadārdzināšanās," skaidro ekonomists.
Viņš akcentē, ka izteiktu pieauguma tempu kritumu uzrāda eksportētās produkcijas cenas, kas martā gada laikā palielinājās vien par 0.1%. Šādas tendences eksporta produkcijas cenās atspoguļo parādu krīzes ietekmi, kas vērojamas mūsu galvenā tirgus pieprasījuma izmaiņās, kā arī sasaucas ar citu pasaules reģionu izaugsmes perspektīvām, kas šogad ir visai piezemētas.
"Tādēļ tuvākajos mēnešos eksporta produkcijas cenu līmenis var arī samazināties, kas, visdrīzāk, atstās ietekmi uz atsevišķu nozaru eksportējošo uzņēmumu apgrozījumiem. Līdz ar to nāksies pastiprināti kāpināt noieta apjomus, vai meklēt alternatīvās stagnējošajiem tirgiem. No tā izrietēs arī eksporta apjomu izmaiņas, lai arī kopējā izvedamo preču apjoma statistiku turpinās balstīt tranzīta plūsmas," skaidro D. Gašpuitis.
Ekonomists stāsta, ka ražotāju cenu līmenis gan ir tikai indikatīvs potenciālajam patēriņu cenu izmaiņām, tomēr tas varētu liecināt, ka vispārējais vērtējums par inflācijas pakāpenisku mazināšanos ES varētu saglabāties. Taču atšķirīgais cenu kāpums vietējai un eksportējamai produkcijai norāda, ka pretēji tendencēm ārējos tirgos, ražotāji var pastiprināti meklēt iespējas izmaksu pieaugumu kompensēt iekšējā tirgū.
"Ja veidosies labvēlīgi apstākļi, tad jebkura iespēja izmaksas pārlikt uz gala patērētāja pleciem tiks izmantota, bet tas, savukārt, var radīt sarežģījumus inflācijas kritērija izpildei," uzskata ekonomists.