LVM uzskata, ka FSC sertifikācija ir necaurskatāma un nekvalitatīva, tā dēļ pērn uzņēmumam pieaugušas sertifikācijas tiešās izmaksas. Turpretī Pasaules Dabas fonds uzskata, ka sertifikāta atņemšana norāda uz mežu politikas līmeni. "Šis piemērs rāda, ka FSC sertifikācijas sistēmas darbojas, jo par trūkumiem labas prakses mežsaimniecībā sertifikāta darbība tiek apturēta un rada uzticību šai sertifikācijai. Diemžļe tas noticis Lativijā un var negatīvi ietekmēt koksnes izstrādājumu eksportu uz Rietumeiropas valstīm, it īpaši uz Lielbritāniju," norāda Pasaules dabas fonda meža projektu vadītājs Jānis Rozītis. Viņa ieskatā FSC pasaulē tiek uztverta kā augstākā līmeņa latiņa mežsaimniecības atbilstībai ilgtspējīgiem apsaimniekošanas nosacījumiem, bet PEFC prasības ir zemākas.
Tikmēr kokrūpnieki FSC sauc par neloģisku, birokrātisku, neelastīgu un dārgu - tādu to dēvē SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Vienlaicīgi viņš pieļauj, ka Latvijas ražotāju konkurentvalstīs šāds lēmums varētu būt izdevīgs, lai pārdalītu Lielbritānijas tirgu.
Tomēr laikraksta rīcībā neoficiālā informācija liecina, ka vēl visu šo gadu LVM varētu pārdot koksni ar FSC sertifikātu, izmantojot iespēju vēl līdz sertifikāta oficiālajai atņemšanai pārdot visas gada cirsmas savai struktūrvienībai. Saskaņā ar noteikumiem, kaut koki vēl nav nocirsti, šāda shēma ļauj turpināt tos marķēt ar FSC sertifikātu. Nav gan zināms, kā uz šādu situāciju reaģētu sertifikāta uzturētās Rain Forest un tā pilnvarotais auditors SmartWood.