Īstais raksturs atklājas interjerā
Maltas Republikas galvaspilsētā Valletā un citās vēsturiskajās vietās senatnīgo fasāžu arhitektoniskos smalkumus saglabā un cenšas restaurēt, savukārt jaunceltnes daudzviet citur šajā valstī, ko veido piecas salas, no kurām pazīstamākās ir Malta un Gozo, ir visai bezpersoniskas, pat askētiskas būves. Tas skaidrojams ne vien ar peļņas kāri – vēlmi ātri uzcelt ēku un pārdot dzīvokļus, bet arī ar klimatu – ziemas vēji un Āfrikas tuksneša smilšu lietavas liek domāt praktiski – par to, lai, piemēram, vētrā no balkona lidojošs nenostiprinātais puķupods nenosistu garāmgājēju, un arī par to, ka vasaras svelme un mitrums fasādes krāsu drīz vien izdeldēs jebkurā gadījumā.
Toties īstenu maltiešu mājokļu interjeri ir bagātīgi. Daudzos mājokļos ir muzejiski antīka atmosfēra – rakstainas grīdas flīzes, smagnējas koka mēbeles, krāšņi sienas dekori, smalku audumu aizkari un mākslinieciski darinātas ieejas durvis. Jaunākās paaudzes maltieši gan bieži vien izvēlas minimālisma interjeru, kas vecvecākiem liek nopūsties, ka Maltas īstā seja sāk zust līdz ar vēsturisko celtņu nojaukšanu un jauniešu vēlmi itin visā sekot globalizācijai.
Satraukums par vēsturisku ēku nojaukšanu jūtams visā Maltā. Pat autentiskajās zvejnieku apdzīvotajās vietās, tādās kā Marsašloka, parādās tipiskās "daudzstāvenes", kuru dzīvokļus izīrē tūristiem vai viesstrādniekiem. Vecie maltieši nopūšas par aizgājušo laiku un Facebook ievieto bildes ar Maltas skatiem no sendienām, kad "būvniecības kovboji" vēl nebija sākuši rosīties.
Cenas normalizējas
Nekustamo īpašumu kompānijas Remax filiāles pārstāve Anna Čirinčione stāsta, ka pašlaik nekustamo īpašumu cenas normalizējas. Daudzi īpašumi tiek pārdoti jau tapšanas stadijā. Pircējs iemaksā 10% un atlikumu pakāpeniski samaksā celtniecības gaitā. Iegādājoties īpašumu, jāraugās, vai tas pilnībā nonāks īpašumā vai tikai ilgtermiņa īrē uz 100–150 gadiem.
Čirinčione stāsta, ka pircēji vēlas mājokli ar balkonu, lai baudītu siltos vakarus, turklāt atšķirībā no Rīgas Maltā uz balkoniem drīkst smēķēt. Taču vēl pirms pāris gadiem visi vēlējās dzīvot Sliemā un Sandžuliānā, bet tagad daudzi ārzemnieki, kas strādā spēļu biznesā vai finanšu sektorā, meklē dzīvokļus tuvāk savai darbavietai, piemēram, Tašbišā vai Svieki. Jāpiebilst arī, ka visas Maltas Republikas platība ir tikai 316 kvadrātkilometri un nelielie attālumi ļauj ātri nokļūt no vienas apdzīvotās vietas citā, tāpēc dzīvot pašā Maltas centrā mūsdienās – autotransporta un moderno tehnoloģiju laikmetā – vairs nav nepieciešams.
Īpatnēja, Maltai raksturīga nianse, ar ko jārēķinās, meklējot mājokli, ir ēku šaurās kāpņu telpas un mazie lifti, tāpēc, ja dzīvoklī vēlas ievākties ar savām mēbelēm, jāsauc pacēlājs, pašvaldībā saņemot atļauju automašīnai apstāties pie mājas, lai pa logu ieceltu dīvānu vai skapi. Šo uzzinot, sāku saprast, kāpēc piedāvātajos īres dzīvokļos redzēju XX gadsimta 80. gadu veļasmašīnu un krietni nodeldētus atpūtas krēslus, kas pieredzējuši ne vienas vien paaudzes dzīvesstāstus. Viena dīvāna celšana uz ceturto stāvu man izmaksāja 35 eiro, neskaitot dzeramnaudu, kas Maltā daudzviet ir ļoti iecienīta.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Aizsajūsmasaizrāvāselpa