Jauna profesija – būt par sociālo tīklu slavenību

Jāpiebilst, ka sabiedrisko attiecību profesionālajā leksikā par influenceriem dēvē sociālo tīklu vides viedokļu līderus jeb personas, kuru viedoklim ir ietekme sociālajos tīklos. Kā skaidro Dobulāne, jēdziens "influenceri" ir aizgūts no angļu valodas, no vārdiem influencer, kam nav īsti precīza tulkojuma latviešu valodā, un influence, kas latviešu valodā tiek tulkots kā ietekme.

Turpinot tēmu par interneta radīto, jauno profesiju – influenceriem, Diena apkopoja vēl vairāku citu sabiedrisko attiecību nozares profesionāļu viedokļus.
 

Svilāns: Laba reputācija rodas rūpīgā darbā

Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes loceklis un pašreizējais Rīgas Tehniskās universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns ir pārliecināts, ka "cīņa par ietekmēšanu un ietekmētājiem nav nekas jauns, tā pastāv jau kopš tā brīža, kad cilts lēma par kopīgiem jautājumiem, Atēnās balsoja Pilsoņu sapulcē vai Romas imperatori cīnījās pret kristiešiem".

Tātad "ietekmēšanas mehānismi ir mūžveci – kāda cilvēka viedoklī citi ieklausās un pieņem lēmumus tā ietekmē. Mainījies ir tas, ka ietekmes realizēšana kļuvusi citāda. Sociālo mediju mehānismi ļauj spilgtu viedokli pastiprināt ļoti ātri un ļoti plaši. Tādēļ arī uzņēmumi un politiķi mēģina atrast "Svēto Grālu" – ietekmīgu personu, kas par viņiem pasaka kaut ko labu. Taču tā ir ilūzija, ka šādu "Svēto Grālu" var ātri nopirkt. Ja tā ir īslaicīga pārdošanas akcija, tad varbūt arī var, bet reputācija tomēr katram jāveido pašam ilgā un rūpīgā darbā," uzskata Svilāns.

Par jauno profesiju – influenceriem – LASAP valdes loceklis teic: "Influenceri – tas ir modes vārds. Daudzi influenceri ir nevis ietekmētāji, bet izklaidētāji – sociālo mediju slavenības, kurus vada tieksme gūt gandarījumu no publikas uzmanības. Kā mēdz teikt: "Nekad nejauciet troksni ar spēku." Tev var būt skaļums, bet var nebūt ietekmes. Mums sociālajos medijos ir daudz t.s. klaunu. Īstie ietekmētāji ir klusi. 

Jurim Rubenim, Uldim Pīlēnam, Pēterim Vaskam un citiem nevajag skaļi bļaut par kaut ko, lai viņos ieklausītos."

Eksperts arī akcentē, ka vērojama arvien izteiktāka "dzīvošana paša izveidotā informācijas telpā un ietekmes burbuļos – cilvēks var būt ļoti ietekmīgs savā šaurajā lokā, bet pilnīgi nepazīstams ārpus tā. 

Uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk ne tikai ielauzties tur, kur diskutē par šiem uzņēmumiem, bet pat uzzināt, ko un kur par viņu darbību runā. Tas nozīmē, ka uzņēmumi saskarsies ar krīzēm arvien negaidītāk un haotiskāk, jo diskusijas nebūs redzamas."

Raksturojot vispārējo situāciju komunikāciju jomā, Svilāns norāda, ka "zīmoliem un jo sevišķi lielajiem uzņēmumiem ir grūti būt pašiem un neizpatikt visiem. Politkorektuma un remdenuma spiediens neļauj lieliem uzņēmumiem definēt konkrētu nostāju, paust un aizstāvēt savu viedokli, pat ja kādam tas nepatīk. Iespējams, tādēļ arvien vairāk korporatīvajā un politiskajā vidē parādās tādi spilgti līderi kā ASV uzņēmējs Īlons Masks un ASV prezidents Donalds Tramps, kuri nebaidās cīnīties par savām idejām, pat ja tās daudziem nepatīk. Jāsaprot, pirmkārt, tas, ka visi tevi nekad nemīlēs, otrkārt, tas, ka klienti drīzāk mīlēs zīmolu, kurš ir spilgts, atbilst klientu vērtībām un nebaidās tās paust, nevis remdenu zīmolu". 

Par to, ka Latvijā vajadzētu ētikas kodeksu influenceriem, LASAP valdes loceklis teic: "Laba ideja, bet nereāls izpildījums, jo pat par definīciju nebūs iespējams vienoties. Principā varētu būt gan normatīvo aktu regulējums, gan ētikas vadlīnijās pausts regulējums. Ir valstis, kurās sociālo mediju influenceriem jau jānorāda, ja viņi saņēmuši naudu par publikāciju. Attiecībā uz ētikas aspektu auditorijai jābūt skarbai un prasīgai pret influenceriem, ja viņi pārkāpj ētikas robežas. Taču sociālo tīklu vide ļauj rīkoties ātri – ja cilvēki jūt, ka influencers viņus māna, var novērsties no influencera dažās sekundēs – un-follow jeb atsekoties, un kārtībā!"

Rezumējot jāteic, ka "uzņēmumiem jāatgriežas pie zīmolu pirmsākumiem, kad zīmols bija cilvēks – konkrēts maiznieks, kurpnieks, ārsts, baņķieris. Respektīvi, zīmoliem jābūt konsekventiem un uz savām vērtībām balstītiem, bet klientam šīs zīmola vērtības jājūt katrā informācijas kanālā, kur viņš sastopas ar šo zīmolu," akcentē Svilāns.