Cilvēks orķestris
Svētdienas rīts. Doles-Ķekavas baznīcas zvans aicina uz dievkalpojumu, atgādinot, ka šī diena paredzēta atpūtai un savas garīgās pasaules sakārtošanai. Tomēr tuvējā ražotnē dūc zirņu krekeru gatavojamā iekārta. Pirms ieiešanas telpā jāuzvelk halāts un bahilas, mati jāpaslēpj zem speciālas cepurītes, kā arī jānomazgā rokas. Kā jau jebkurā vietā, kur top pārtika.
Te viss sākas ar mīklas mīcīšanu (tā notiek mehanizēti). Tad mīkla nonāk zem veltņa un laukā rullējas pabiezs veidojums, kas atgādina raibu paklāju. Pēc tam – acīmredzot zem vēl viena veltņa, jo parādās plānāka kārtiņa, ko vēl pēc mirkļa iekārta sagriež strēmelēs. Šoreiz gan te top nevis krekeri, bet salmiņi. Vēlāk no mīklas veidotos salmiņus ceps un, kad tie būs atdzisuši, iepakos kartona kārbās. Priekštelpā stāv eksportēšanai uz Somiju sagatavota produkcija. Kā zināms, šiem mūsu ziemeļu kaimiņiem ir tradīcija uzturā lietot tā dēvētās porciju maizes un sausmaizītes. Tāpēc viņiem gana liela interese par zirņu krekeriem un salmiņiem.
Jolanta skaidro, ka uzņēmējdarbībā vadītājs ir īsts cilvēks orķestris, jo atbild par produkcijas un izejvielu kvalitāti, ražošanas procesu, darbiniekiem, telpām, loģistiku, mārketingu, reklāmu, pārdošanu… To, ko lielā uzņēmumā dara vesela komanda, kurā katrs nodarbojas ar konkrēti definētu pienākumu izpildi, mazā un vidējā uzņēmumā dara tā vadītājs pats vai piesaista ārpakalpojumus. Šodien Jolantai ir trīs palīgi. Vai svētdienas rītā gribējās agri celties un doties uz darbu? Tāda jau uzņēmēja ikdiena! Uzņēmējs ir ne tikai cilvēks orķestris, bet arī orķestra jeb uzņēmuma diriģents un tas, kurš labprātīgi strādā nevis no – līdz, bet gan tad un tik, cik vajag. Starp citu, labākās idejas mēdz uzrasties nevis darba laikā, bet ārpus tā. Un uzņēmējdarbībā labas idejas zelta vērtē.
No pašpatēriņa līdz ražotnei
Kā viss sākās? SIA Jolle dibināta pirms pieciem gadiem. Jolantai ir ekonomistes izglītība ar specializāciju uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, viņa strādājusi par mārketinga direktori Hanzas maiznīcā un uzņēmumā G4S Latvia, kā arī par abonēšanas centra Diena ģenerāldirektori. Uzņēmēja saka: "Vienubrīd bija jāsaprot, ko gribu tālāk darīt – vai turpināt atrasties komforta zonā, vai mēģināt pašai "bīdīt lietas", kaut arī būtu jāsāk no nulles. Kad strādāju G4S Latvia, biju sapratusi, ka pārtikas nozare man tuvāka. Un katram no mums ir kāds talants, vājība vai pat dīvainība, kuru, to apzinoties, var padarīt par pamatu radošumam un jauna ceļa meklējumiem."
Par šādu pamatu kļuva tas, ka Jolantai ir govs piena olbaltuma nepanesība. Tagad nereti cilvēkiem atklāj kāda pārtikas produkta vai to grupas alerģiju vai nepanesību. Tad jādomā, kā līdzsvarot savu ēdienkarti, Jolantas gadījumā – ar ko aizstāt pienu, biezpienu, sieru un citus piena produktus. Alternatīva ir ne vien gaļa un rieksti, bet arī pākšaugi, to vidū – zirņi. Jolanta skaidro: "Mana vēlme bija pagatavot kādu jaunu veselīgu uzkodu vai našķi. Turklāt tādu, ko varētu lietot visa ģimene – mazi un lieli, tāpat tie, kuriem pārtikas alerģijas vai nepanesības dēļ jāievēro diēta. Tolaik veikalos neko tādu atrast neizdevās…"
Kāpēc krekeri, nevis, piemēram, galetes vai čipsi, un kāpēc tieši no zirņiem? Jēdziens "čipsi" tomēr asociējas ar kaut ko ne visai veselīgu un gatavošanas tehnoloģija ir cita. Uzņēmumam Jolle bija izvēle starp sausmaizītēm un krekeriem. Tas ir saistīts ar gatavošanas tehnoloģiju, ko daļēji reglamentē normatīvais regulējums. Vārds "krekeri" mūsu priekšstatos saistās ar cepumiem. Tos, tāpat kā maizi, Latvijā parasti cep no rudzu vai kviešu graudu miltiem. Citviet pasaulē – arī, piemēram, no kukurūzas, rīsu, griķu un vēl cita veida miltiem. Kāpēc krekerus necept no tādiem? Ēdienkartes dažādošanai nekaitē aizņemties kaut ko no cittautu virtuves. Un nevis pievienot produktam garšas pastiprinātājus, lai patērētājs apēstu pēc iespējas vairāk, bet gan tieši otrādi: lai pietiktu ar mazumiņu. Ne velti uz zirņu krekeru krāsainajām kārbām lasāms sauklis "Ēd mazāk, iegūsti vairāk!".
Tā viss sākās eksperimenta ceļā, pašpatēriņam. Lai būtu kaut kas olbaltumvielām bagāts un veselīgs, ko paņemt līdzi uz darbu un bērniem – uz skolu, treniņu vai pasākumiem. Sanāca jauns produkts – ērts veids, kā vairāk ēst pākšaugus un dārzeņus. Pirmie mājās gatavotie zirņu krekeri visiem, kas tos pamēģināja, garšoja. Tāpēc sekoja lēmums gatavot tos lielākā daudzumā un plašāk. Radīt kaut ko tādu, lai būtu labums ne vien pašiem, bet arī citiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!