Šobrīd valstī ļoti aktīvi notiek mājokļu siltināšana, ko lielā mērā veicina virkne pozitīvo un realizēto piemēru. Tomēr mājokļu siltināšanas aktivitāte turpina pieaugt, kas radījis apstākļus, ka Eiropas Savienības līdzfinansējuma līdzekļu jau nākamgad nepietiks. "Iedzīvotāju interese par mājokļu siltināšanu strauji pieaug. Katrs pozitīvais piemērs ir papildus stimuls, un šobrīd var teikt, ka iedzīvotāji jau vairs nebaidās realizēt siltināšanas projektus, jo redz, ka tie tiešām reāli palīdz un ir ekonomiski izdevīgi."
Tomēr neatrodot papildus finansējuma avotus valsts atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijā, nākamā gada pirmajā pusē programmā pieejamais finansējums varētu būt izsmelts un veiksmīgi uzsāktā mājokļu siltināšanas virzība praktiski tiktu apturēta. "Iedzīvotāji var kļūt par situācijas ķīlniekiem, jo būs ieguldījuši savu naudu un laiku, lai realizētu ēkas siltināšanas projektu, bet līdzfinansējumu viņi iegūt nevarēs, jo programmas nauda būs izsmelta. Realizēt tikai par savu naudu šādus projektus iedzīvotāji nevar atļauties," situāciju skaidro V. Valainis. Viņš jau drīzumā rosinās šos jautājumus skatīt Saeimas Mājokļu apakškomisijā.
Viena no lietām, kas obligāti Latvijai ir jāpanāk: nākamajā finanšu resursu sadalījumā ES mērogā jārod iespēja nodrošināt lielāku finansējumu šādiem projektiem. Pamatojums tam būtu ļoti uzskatāms - milzīgais pieprasījums Latvijā, kā arī iegūtā energoefektivitāte. Tāpat būtu jādomā arī par citiem atbalsta mehānismiem šādiem projektiem, jo no tiem lielu labumu gūst arī valsts ekonomika - būvniecības kompānijām tiek nodrošināts darbs, energoefektivitāte samazina iedzīvotāju izdevumus.
Valstij būtu jādomā par Eiropas ESKO (energoefektivitātes kompānijas) piesaisti, tomēr vienlaikus vienojoties, ka šāds process ir izdevīgs ne tikai kompānijām, bet paaugstina arī iedzīvotāju ekonomiskā izdevīguma līmeni. Šobrīd realizējot siltināšanas projektu ar ESKO kompāniju palīdzību, iedzīvotāji iegūst vien komforta līmeņa ziņā, tomēr iedzīvotāji neiegūst nekādu ekonomisko efektivitāti, jo visi ekonomiskie ieguvumi nonāk ESKO kompānijas rīcībā. "Jāpilnveido likumdošana, lai ESKO nodrošinātu arī ekonomisko efektivitāti. Būtu jāvienojas, ka realizējot projektu ESKO jānodrošina vismaz 15% ekonomija. Ja to var nodrošināt, tādiem projektiem uzreiz jādod "zaļā gaisma"," norāda V. Valainis.