Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Pozitīva valsts attieksme arī mudina jaunos uzņēmējus nest Latvijas vārdu pasaulē

Mērķis – apvienot jaunās tehnoloģijas un biznesu

"Mēs Latvijā esam ceļa sākumā, liela nozīme ir asociācijas izveidei, lielākajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Latvijā – TechChill un Digital Freedom Festival. Kustība tikai veidojas, uzņēmējiem svarīgi just valsts atbalstu," intervijā Dacei Skreijai norāda Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska.

Kādi būs jūsu un kopumā visas nesen ievēlētās asociācijas valdes pirmie darāmie darbi?

Daļu darbu iesākusi iepriekšējā valde, un mums tie jānoved līdz galam. Mēs redzam, ka jaunuzņēmumu pārstāvji jau prasa rezultātu. Te jāmin darbs saistībā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kurā plānotas izmaiņas. Mēs šīs izmaiņas skatām kopā ar citiem jautājumiem, piemēram, projektu Startup Visa. Te būtisks ir arī jautājums par to, kā iegūt uzturēšanās atļauju darbam Latvijā. Noteikumi ir skaidri, likumi ir sakārtoti, bet vajadzīgs paskaidrot procesu soli pa solim vienkāršiem vārdiem.

Diemžēl valsts iestāžu mājaslapas vēl nav lietotājiem pietiekami draudzīgas un saprotamas.

Mēs gribam paši izveidot paraugu un saskaņot ar tām atbildīgajām valsts iestādēm, kas reāli ar informāciju internetā strādā. Tad visiem būs skaidrs, par ko ir runa.

Nākamais darbs ir sadarbība ar Uzņēmumu reģistru, lai stiprinātu angļu valodas klātbūtni biznesa vidē. Šis process jau ir sācies un ir vērsts, piemēram, uz to, lai, angļu valodu lietojot, varētu nodibināt uzņēmumu un iesniegt grāmatvedības dokumentus angļu valodā. Jāteic, ka jaunuzņēmumu dokumenti sākotnēji ir ļoti vienkārši, tur nav sarežģītu naudas shēmu. 

Vēl ir daudz mazu darbiņu, piemēram, jaunuzņēmumiem vajadzīgi dažādi juridisko līgumu paraugi. Igaunijā ir juristu birojs Hedman Partners & Co, kas orientējas uz to, ka jaunuzņēmumiem ir pieejami standarta līgumu paraugi. Latvijā pagaidām vēl nekā tāda nav. 

Vēl ir doma, ka Latvijas Komerclikumā varētu iekļaut punktu par kapitāldaļu piešķiršanu darbiniekiem (vesting – angļu val.) noteiktā kārtībā, šobrīd šie jautājumi tiek atrunāti savstarpējos līgumos.

Asociācijas jaunās valdes pienākums ir nodrošināt esošo likumu un noteikumu darbību un paralēli skatīties, ko vēl nepieciešams mainīt. Pamats ir jau minētais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, bet, protams, jārūpējas par dažādu pasākumu organizēšanu, jānodrošina mārketings, jābrauc uz dažādiem semināriem un konferencēm. Jāved uz ārzemēm vietējie jaunuzņēmumi un jāpopularizē Latvijas vārds pasaulē.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pirmās redakcijas laikā atbalstu saņēma tikai viens jaunuzņēmums – Dripit. Savulaik FlyCap partneris Jānis Skutelis prognozēja, ka pie pirmās versijas varbūt neviens jaunuzņēmums nesaņems atbalstu, pie otrās tie varētu būt aptuveni 100 jaunuzņēmumu apmēram 3–4 gados. Kā jūs vērtējat likuma grozījumus?

Var teikt, ka pirmā likuma versija bija testa versija. Ļoti svarīgi, ka mums Latvijā ir šāds likums, un tagad to varam pielāgot situācijai. Mūsu kaimiņiem ir balta skaudība par šo panākumu, un mēs mācāmies no kļūdām. Arī es, pārstāvot Startup Wise Guys akseleratoru, iesaistījos izmaiņu veikšanā, lai likuma izpratnē arī akseleratori varētu kvalificēties kā investori.

Precīzu skaitli, protams, ir grūti prognozēt, bet skaidrs, ka drīzumā būs daudz vairāk uzņēmumu, kas kvalificēsies likuma nosacījumiem. Daudzi jaunuzņēmumi tiešām vēlas izmantot atbalsta režīmu, pati zinu 10–15 jaunuzņēmumu, kas ir gatavi iesaistīties. Visumā varu piekrist Jānim Skutelim par prognozēto skaitu.

Jūsuprāt, ir vēl kādas izmaiņas, kas būtu nepieciešamas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā?

Vispirms jānotestē likuma otrā versija, bet varu arī teikt, ka jau redzama nepieciešamība iekļaut ārzemju akseleratorus un uzņēmumus. Tas ir tāpēc, ka daudzi Latvijas jaunuzņēmumi darbojas ārzemju akseleratoros, dibina tur uzņēmumus, jo investori investē sev zināmā regulējumā, un vienlaikus šiem investoriem ir arī Latvijas uzņēmums. Līdz ar to jaunuzņēmums nevar kvalificēties atbalstam, jo investīcijas veiktas ārzemēs, uzņēmums reģistrēts ārzemēs, teiksim, populāra uzņēmumu reģistrēšanas vieta ir Lielbritānija, populārs ir ASV Delavēras štats, tomēr var būt tā, ka produktus ražo Latvijā, visa komanda fiziski atrodas šeit, mūsu valstī.

Vai no valsts skatpunkta var rasties tāds arguments – investējiet Latvijas uzņēmumā un tad arī piešķirsim jums darbaspēka nodokļu atlaides?

Svarīgi skatīties, kur uzņēmums fiziski darbojas. Bieži uzņēmums iziet akselerācijas programmu ārzemēs, tehniski investīcija veikta ārzemju uzņēmumā, bet visa darbība notiek pie mums, Latvijas uzņēmumā. Tradicionāli šādos gadījumos ir divi uzņēmumi – viens uzņēmums, kurā notiek darbība, otrs uzņēmums, kurā tiek veiktas investīcijas, un ārzemju investīcija būtībā ir tikai tehniska lieta.

Turklāt ārzemju akselerators ir ļoti laba pieredze jaunajam uzņēmējam, tiek iegūti daudzi sadarbības virzieni, un

svarīgi ir panākt, lai pēc akselerācijas programmas beigām uzņēmējs atgrieztos Latvijā. Tam nodokļu atlaide būtu ļoti laba motivācija.

Uzņēmums un tā darbinieki naudu tērē šeit, Latvijā, nodokļus maksā šeit, piesaista darbinieku no citām valstīm, un valstij rezultātā ir ieguvums no tā visa. Taču saprotama ir arī valsts attieksme, jo negribas jau naudu atdot uzņēmējam, kas dodas prom no Latvijas un te neko nedara. Tomēr, ja darbība reāli notiek šeit, tad nedrīkst tehnisku nianšu dēļ izslēgt šādu uzņēmumu no pretendēšanas uz atbalstu. Pozitīva valsts attieksme arī mudina jaunos uzņēmējus nest Latvijas vārdu pasaulē, lepoties ar savu valsti.

Reizēm Latvijas jaunuzņēmumi slēpj savu izcelsmes valsti, vismaz nereklamē. Kas mudina uzņēmējus šādi rīkoties? Jāteic, ka mūsu kaimiņi igauņi tomēr vairāk lepojas ar savu valsti nekā Latvijas pārstāvji.

Mēs Latvijā esam ceļa sākumā, liela nozīme ir asociācijas izveidei, lielākajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Latvijā – TechChill un Digital Freedom Festival. Kustība tikai veidojas, uzņēmējiem svarīgi just valsts atbalstu. Labs piemērs bija kopīgs brauciens uz jaunuzņēmumu pasākumā Helsinkos Slush, kur piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs, un tas norāda uz pozitīvu valsts attieksmi un atbalstu. Domāju, tas ir laika jautājums, lai Latvijas uzņēmēji vairs nekautrētos runāt par to, no kuras valsts nāk. 

Taču būtisku lomu spēlē arī latviešu mentalitāte, mums, Latvijas iedzīvotājiem, vispār nevienā jomā nav raksturīgi skaļi sevi pieteikt un slavēt. Arī kopumā šajā Eiropas reģionā – Ziemeļvalstīs un Baltijā – dzīvo samērā introverti cilvēki, un mums arī nemaz nevajag mēģināt līdzināties, piemēram, ekstravertajiem amerikāņiem. Mums jāsaglabā sava būtība. Labs piemērs ir somi – ziemeļnieciski vēsi, taču ļoti stabili savā redzējumā un rīcībā.  Vēl jāteic – ikvienam, kurš vēlas apliecināt sevi biznesā un ne tikai biznesā, ir ļoti svarīgi pabūt ārzemēs, gūt pieredzi tur. Taču jānovērtē arī tas, ka Latvija ir ļoti patīkama valsts jaunuzņēmumiem – ar eiropeisku kultūru un mentalitāti, ar labiem transporta savienojumiem, no Rīgas lidostas ir milzum daudz tiešo reisu uz daudziem, dažādiem galamērķiem.

Salīdzināt sevi ar citiem nav slikti, ja to dara saprātīgi. Ko mēs varam mācīties no saviem kaimiņiem Igaunijā?

Tas, ko varam mācīties no Igaunijas iedzīvotājiem, ir prasmīgs mārketings un sabiedriskās attiecības, un kopumā veids, kā Igaunijas iedzīvotāji sevi pozicionē un kā lepojas ar saviem sasniegumiem. Arī mēs Latvijā vairs neesam tik noslēgti, ejam tajā pašā – Igaunijas – virzienā. Nav jākaunas, ka jaunuzņēmumu segmentā kaut ko paņemam no igauņiem, jo Igaunijā jaunuzņēmumu kustība ir vecāka, un daudzas lietas Igaunijas jaunuzņēmumu vide jau izmēģinājusi un atsijājusi labākās lietas. Lietuvas jaunuzņēmumi līdz šim bijuši savrupāki, distancēti no pārējās Baltijas, Lietuvas iemītnieki bieži darbojas tikai savas valsts ietvaros, bet viņi ir ļoti darbīgi, uzņēmīgi. 

Savukārt mēs Latvijā esam gatavi runāt, kad tiešām ir iemesls to darīt, nekulstām mēli par tukšu. Ja Latvijas jaunuzņēmuma pārstāvji apgalvo – kaut kas ir izdarīts, tad tas ir izdarīts, darbojas princips "vīrs un vārds". Domāju, ka vispār kopumā Baltijas valstu jaunuzņēmumiem nav vajadzīgs tik daudz salīdzināties savā starpā, jo, ja pie mums atbrauc ārzemju investors no Lielbritānijas, tad uz Baltiju viņš skatās kā uz vienotu tirgu ar sešiem miljoniem iedzīvotāju, nevis kā uz trim dažādiem tirgiem.

Mūsu mazais tirgus piespiež mūs Baltijā draudzēties un sadarboties.

Latvijā ir daudz finanšu tehnoloģiju jeb fintech jaunuzņēmumu, arī Lietuva sevi pozicionē kā fintech valsti. Turklāt Eiropas Savienības (ES) likumdošana maina banku sektoru visā ES, un tās rezultātā bankas atļauj piekļuvi daļai savu datu. Kā turpmāk veidosies jaunuzņēmumu sadarbība un konkurence ar bankām?

Pirms pāris gadiem bankas fintech jaunuzņēmumus uztvēra kā biznesa konkurentus, bet tagad sapratušas, ka tām jābūt elastīgākām. Piemēram, pavasarī Startup Wise Guys sadarbībā ar Swedbank būs fintech programma. 

Jāņem vērā, ka banka ir liela un stabila iestāde, to nevar tā vienkārši aizvietot, banka savā ziņā ir ekonomikas stūrakmens. Jaunuzņēmumi strādā pie risinājumiem, kas palīdz nodrošināt banku pakalpojumus ātrāk un ērtāk. Šobrīd bankas meklē veidus, kā sadarboties ar jaunuzņēmumiem, kā uzlabot savus pakalpojumus. Piemēram, igauņu Transferwise nodrošina starptautiskus maksājumus, bet tā ir tikai viena no daudzām bankas funkcijām. Bankas domā par to, kā mainīties un pastāvēt līdzās fintech jaunuzņēmumiem. Turklāt banku tā dēvēto smilšu kastu atvēršana noteikti radīs jaunus fintech uzņēmumus, tas ir priekšnosacījums, lai varētu testēt un pārbaudīt savas idejas. Līdz ar to varēs rasties kvalitatīvāki jaunuzņēmumi, to produkti būs labāk piemēroti klientu vajadzībām.

Kā redzat blokķēžu tehnoloģiju attīstību, abstrahējoties no kriptovalūtām?

Skaidrs, ka blokķēžu tehnoloģija attīstīsies, nākotnē to izmantos daudz vairāk, to noteic tehnoloģijas decentralizācija. Ar kriptovalūtām ir līdzīgi kā ar jaunuzņēmumu kustību, sākumā Silīcija ielejā visi bija gandrīz vai eiforijā, domāja, nu tikai varēs rīkoties, daudz nedomājot. Pagāja laiks, un nāca atklāsme, ka daudz kas tiek darīts nepamatoti. Burbulis pārsprāga, bija zaudējumi, bet gan investori, gan jaunuzņēmumi ieguva pieredzi, kā nevajag darīt. Uzskatu, ka arī kriptovalūtām nepieciešams regulējums, ir jāsakārto lietas tā, lai pēc iespējas retāk kriptovalūtas var izmantot nelegālām darbībām. Viss nāks ar kļūdām un pieredzi.

Vai Latvijā un kopumā Baltijā ir jaunuzņēmumi, kas strādā ar blokķēžu tehnoloģiju, bet ne ar kriptovalūtām, vai izmanto šo tehnoloģiju kaut kam jaunam?

Grūti pat pateikt. Lielākā daļa ir saistīta tādā veidā, ka piesaista naudu ar kriptovalūtām. Varētu nosaukt DigiPulse, kas strādā pie digitālo aktīvu (digital assets – angļu val.) tehnoloģijas, lai pēc cilvēka nāves mantinieki varētu piekļūt aizgājēja digitālajai valūtai, parolēm, banku kontiem.

Uzņēmums veido tādu kā virtuālo failu seifu. Šajā gadījumā kriptovalūtas ir iesaistītas, bet tehnoloģija tiek izmantota plašāk. Kopumā blokķēžu tehnoloģija ir modes lieta, agrāk veidojās Uber vai Airbnb līdzīgi uzņēmumi, tagad veidojas projekti, kas ir kaut kādā saistībā ar blokķēdēm.

Vai daudz jaunuzņēmumu produktu ir tiešām noderīgi un vajadzīgi, kā arī inovatīvi?

Šobrīd ir maz inovatīvu ideju, jo pasaule ir burtiski pilna ar visu ko. Inovācijas pamatā ir zinātnē, tās var rasties arī tehnoloģiskos uzņēmumos, kas rada produktus, kuri darbojas, piemēram, ātrāk vai efektīvāk par esošo risinājumu. Tomēr šādu jaunuzņēmumu ir ļoti maz, līdz 20% no kopējā skaita, to var attiecināt gan uz pasauli, gan uz Latviju. Vēl ir kādi 20–30% jaunuzņēmumu, kas dara to pašu, ko jau dara citi, šajā gadījumā nav inovatīvu produktu, bet te visu izšķir komanda, tās spējas un profesionalitāte. Bieži cilvēkiem ir labas idejas, bet viņi tās neīsteno. Var būt arī, ka cilvēki izdomājuši vienu jaunu risinājumu, pamatīgi pie tā strādā, labi orientējas biznesā, prasmīgi runā ar klientiem, un viss izdodas.

ASV ir pieņemts stāstīt par savām kļūdām, par to, kā reizēm kaut kas neizdodas. Latvijā jau ir diezgan daudz neveiksmju stāstu stāstīšanas pasākumu, bet tos varētu stāstīt vēl vairāk. Ir svarīgi stāstīt par savu pieredzi – gan par pozitīvo, gan par negatīvo pieredzi, jo no kļūdām mācās vislabāk. Turklāt investori un akseleratori skatās uz dibinātāju pieredzi, un iepriekšēja neveiksme ir vērtība viņu skatījumā, jo nozīmē, ka dibinātāji vairs neatkārtos iepriekšējās kļūdas.

Latvijā jaunuzņēmumu kustību lielā mērā balsta ES fondi. Kas jāizdara, kamēr ES nauda ir pieejama, un kā situācija izskatīsies pēc tam?

Mums jāatrod veids, kā šo naudu izmantot efektīvi, un jāsaprot, kā iztikt bez tās vai ar daudz mazākiem apjomiem. Pa šo laiku vajadzīgs izveidot jaunuzņēmumu masu, un ir labi, ka mums ir finansiāls atbalsts jaunuzņēmumiem dažādās to attīstības stadijas – gan akseleratori, kas palīdz arī ar apmācībām, gan riska kapitāla fondi, kas investē jau lielākos uzņēmumos. Ir svarīgi rosināt tieši jaunu uzņēmumu rašanos, palīdzēt tiem agrīnās stadijās, un lielu lomu spēlē akseleratori, hakatoni un līdzīgas atbalsta formas. Šobrīd Latvijā rodas finanšu tehnoloģiju, medicīnas tehnoloģiju, kā arī zinātniskie jaunuzņēmumi.

Radot pietiekami daudz jaunu uzņēmumu, ar laiku varēs iztikt bez ES finansējuma un tikai ar privāto naudu. Piemēram, Igaunijas un Latvijas sadarbības fonds Change Ventures, kura vadībā ir Tech Hub Riga dibinātājs Andris K. Bērziņš, investē Baltijas jaunuzņēmumos bez ES fondu naudām. Te var minēt arī Igaunijas piemēru. Kad tika pārdots Skype, tā dibinātājiem kļuva pieejami lieli naudas līdzekļi, daži izvēlējās veidot jaunus uzņēmumus, citi – investēt uzņēmumos. Tā viņi iemācījās investēt jaunuzņēmumos, jo šis process atšķiras no ieguldīšanas parastos uzņēmumos. Latvijā īsti nav bijis šāda procesa. Taču svarīgi, lai būtu jaunuzņēmumi, kuros investēt, un investori, kas māk to darīt. Tā izzudīs ES fondu nozīmīgums jaunuzņēmumu kustībā. ES nauda dod iespēju Latvijas jaunuzņēmumu videi visu darīt ātri, ja mēs šo iespēju neizmantosim prātīgi, tad kļūsim daudz lēnāki savā ritmā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses