Latvijas ražotāji ārvalstu tirgus iekaro ar videi un cilvēkiem draudzīgām mājām

Kopumā Latvijā koka mājas ražo aptuveni 120 uzņēmumu, rāda asociācijas dati. Dažas firmas strādā vietējam tirgum, bet lielākās vairumu produkcijas eksportē, jo to jauda pārsniedz vietējā tirgus pieprasījumu.Par labāko reklāmu produkta kvalitātei kalpo fakts, ka paši ražotāji un tirgotāji šajās koka mājās dzīvo. Viens no lielākajiem šīs tirgus pārstāvjiem SIA Superbebris gatavo gan koka paneļu mājas, gan modernas frēzbaļķu guļbūves, kā arī ieguvis licenci ilgtspējīgas būvniecības jaunuma — līmēto koka konstrukciju — gatavošanai, Dienai stāsta uzņēmuma īpašnieks Normunds Teko, kurš pats dzīvo koka paneļu namā. Uzņēmuma kokapstrādes ražotne Limbažu rajonā ir viena no modernākajām Eiropā. Superbebra koka paneļu un frēzbaļķu namos mīt cilvēki Francijā, Vācijā, Čehijā, Īslandē, Spānijā, kur dibināts pat atsevišķs meitasuzņēmums Supercastor (Superbebris spāniski), Dienai stāsta uzņēmuma pārdošanas pārstāvis Romants Smilga. Arī viņš mājo paša tirgotajām līdzīgā koka paneļu namā. Ārvalstīs noiets ir gan atsevišķām koka konstrukciju mājām, gan ciematos sagrupētajām. Drīzumā tirgus ģeogrāfija, visticamāk, vēl paplašināsies, notiekot sarunas ar jauniem partneriem. Latvijā kopumā tomēr uzcelts vairāk Superbebra koka konstrukciju privātnamu nekā ārvalstīs, lēš R.Smilga. Koka karkasa mājas citās Eiropas valstīs būvē arī, piemēram, SIA Stone Development. J.Mārciņš uzsver, ka koka industrijas eksporta pieaugums ir pozitīva tendence meža nozarei: "Koka mājas ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, turklāt — jo ražotājs ķēdē atrodas tuvāk pircējam, jo lielāku peļņu var iegūt." R.Smilga atminas, ka pirmo koka māju pircēji bijuši lielākoties ārzemnieki — amerikāņi, dāņi, kuri jau sen prot novērtēt to labās īpašības. Superbebra mājas var vērtēt kā ilgtspējīgu produktu — tās ir videi un cilvēkiem draudzīgas un taupīgi apdzīvojamas. R.Smilgas ģimene par 170 kvadrātmetru apkuri un karsto ūdeni ar gāzes katlu mēnesī vidēji maksā 35 latus. Ilgtspējīgu būvniecību popularizējošās biedrības Zaļās mājas nesen starpvalstu projektā North European Wood Promotion veiktā aptauja rāda, ka Latvijas pircēju izpratne par koka kā būvmateriāla labajām īpašībām atpaliek no citu Eiropas valstu iedzīvotāju zināšanām. Tikai 13% Latvijas respondentu zina, ka koksnes izmantošana ir labvēlīga klimatam, kamēr Igaunijā par to pārliecināti 90%. 87% Zviedrijas iedzīvotāju ir informēti par koksni kā daudzpusīgu materiālu, kamēr Latvijā par to ir droši 41% aptaujāto. Tomēr vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka koks ir izturīgs, ilgmūžīgs un mājīgs materiāls. "Ražotājiem ir būtiski piedāvāt tirgū produktu, kas apmierina šīs vēlmes," uzsver biedrības vadītājs Harijs Jordāns. Diena jau rakstījusi, ka plašāku Latvijai tik dabiskā materiāla izmantošanu kavē padomjlaika mantotie normatīvi, kas liedz no koka konstrukcijām celt par diviem stāviem augstākas ēkas. "Neredzu nevienu pamatotu argumentu, ar ko mūsu valsts atšķiras no Zviedrijas, Somijas, u.c., kur dzīvokļu mājas no koka ceļ pat līdz septiņiem stāviem. Visas tehnoloģijas, materiāli un zināšanas arī Latvijā ir pieejamas," vērtē H.Jordāns, "jāmaina ierēdņu domāšana un jāizglīto sabiedrība, un tur koka māju ražotājiem jāpiedalās daudz aktīvāk.