Latvijā iedzīvotāji kļuvuši prasīgāki, izraugoties jaunu mājokli

bet ir buutiska atshkjiriiba starp tipveida dziivokljiem vecajaas maajaas un to cenu kritumam un jaunajiem projektiem. Protams, ir mazie attiistiitaaji, kas ielidos, bet visticamaak to projektus paanjems lielie un tirgos par ciparu, kas tomeer ir kautcik pamatojams ar izmaksaam. vecajaas maajaas, savukaart, viss ir atkariigs no iipashnieka. tas tomeer ir savaadaak.

Vai privatizācija par sertifikātiem nebija pilnīgi par velti? Bija taču. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā kā vamzis ir aizmuldējies. To pašu ir izdarījis Vilks, sakot ka par 30-50% cena nevar nokrist. 30% var nokrist pavisam mierīgi. Vidējais krišanas ātrums ir 2% mēnesī. Cenas kritīs, kamēr turpināsies krīze. Nav nekādu pazīmju, ka šogad no krīzes izdosies izlīst. Eksporta un mazo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumi pirmos augļus dos ne ātrāk kā pēc gada (kopš pieņemšanas). Tas ir 2009. gada rudens. Līdz tam laikam ir 16 mēnešu. 2% kritums mēnesī jau ir 32%. Ja vēl ņemam papildus faktorus - pārāk daudziem īsās pozīcijas, apkures cenu kāpums, tad 30% ir patiesībā pat ļoti optimistisks skaitlis. Patiesībā šobrīd nav NEVIENA faktora (ne tehniska, ne fundamentāla), kurš norādītu uz iespējamu kaut vai cenu krituma stabilizāciju.