Kā apgalvoja Stirna, neviens no potenciālajiem nomniekiem nav izrādījis vēlmi nomāt telpas izdemolētajā RLB sētas mājā, kuru iznomājot RLB varētu iegūt nomas maksās 48 000 latu.
Iepriekšējam RLB priekšsēdētājam, tagad Saeimas deputātam Ingmāram Čaklajam (Vienotība) bija radusies "fiksa ideja" - C korpusā, kā tiek dēvēta RLB sētas māja, izveidot hosteli, turklāt orientēties uz zemākas klases piedāvājumu studentiem, māksliniekiem, deju un koru kolektīviem. Nekāds biznesa plāns netika izstrādāts, toties tika sarīkotas divas talkas, kuru laikā māja tika faktiski izdemolēta - tika aizvākti ne tikai gruži un nevajadzīgas mantas, bet arī izlauztas starpsienas, grīdas segums, skaņas un siltināšanas izolācija.
2010.gada septembrī SEB banka parakstīja kredītlīgumu par RLB sētas mājas remontu un komunikāciju nomaiņu. Kredīts vairāk nekā 355 000 eiro (249 494 latu) apmērā tika piešķirts uz pieciem gadiem. Kā kredīta nodrošinājumu RLB bankā ieķīlāja savā īpašumā esošo lielo namu Rīgā, Merķeļa ielā 13. SEB bankā saņemtā kredīta pirmā daļa netika izmantota hosteļa projektēšanai un būvdarbu sākšanai, bet gan daļas parādu nomaksai.
RLB vadībai izdevies ar SEB bankas vadību vienoties par kredīta termiņa pagarināšanu uz desmit gadiem, līdz ar to samazināts ikmēneša maksājums. RLB saņēmusi arī kredīta brīvdienas, jo vasarā kultūras pasākumu ir mazāk, līdz ar to sarūk arī RLB ienākumi no telpu iznomāšanas dažādiem pasākumiem.
No idejas par hosteļa izveidi sētas mājā RLB vadība ir atteikusies. RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis uzskata, ka pēc sētas mājas savešanas kārtībā tās telpas mēģinājumiem varētu izmantot daudzie RLB mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.
Gailītis cer, ka RLB talkā ar materiāliem un darbaspēku nāks lielās būvfirmas. Sarunas par to jau esot ievadīta. Arī Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna apgalvoja, ka fonds ir gatavs slēgt sadarbības līgumu ar RLB, lai izdemolētās sētas mājas remontam meklētu kokmateriālus, krāsu un citus celtniecības materiālus.