Nekustamā īpašuma apdrošināšanas segmentā valda liela konkurence, Dienai stāsta aptaujātie apdrošināšanas kompāniju pārstāvji. Turklāt šis tirgus pēc krīzes ir atguvies un aug ar katru gadu. Saskaņā ar apdrošinātāju teikto pašlaik ir apdrošināti aptuveni 35% no visiem mājokļiem. Savu nekustamo īpašumu apdrošina ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi.
Bankas prasība
Mājokļu apdrošināšanā vairumam klientu nekustamais īpašums iegādāts kredītā, un apdrošināšana ir bankas prasība. Apdrošināšanas kompānijas BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns stāsta, ka pēc uzņēmuma aplēsēm aptuveni 40% no visiem apdrošinātajiem privātīpašumiem ir apdrošināti BALTA. Aptuveni 35% apdrošināto privātīpašumu ir kredītsaistības, līdz ar to apdrošināšana ir obligāta prasība. Speciālists arī norāda, ka dzīvokļus pārsvarā apdrošina tad, ja tie ir pirkti kredītā un apdrošināšana ir obligāta bankas prasība, savukārt privātmājas tiek apdrošinātas arī, ja tām nav nekādu kredītsaistību, īpašnieki to dara savas drošības un arī piesardzības dēļ. Saskaņā ar Uškāna teikto pašlaik daudzi mājokļi joprojām nav apdrošināti, līdz ar to šim pakalpojumam ir, kur augt.
ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš teic, ka pieaugums privātpersonu mājokļu apdrošināšanas segmentā saistīts ar cilvēku labāku informētību un zināšanām gan par iespējamajiem riskiem, gan par piedāvātajiem apdrošināšanas risinājumiem. Viņš arī min, ka īpaši aktīvi privātpersonas apdrošina jaunos mājokļus, kā arī nesen remontētos. Respektīvi, jo lielākas summas investētas, jo īpašniekam lielāka interese par īpašuma apdrošināšanu.
Savukārt apdrošināšanas kompānijas BTA Īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs norāda, ka kompānija ik gadu izsniedz vairāk nekā 40 tūkstošu īpašuma apdrošināšanas polišu, no kurām vairāk nekā 90% iegādājas privātpersonas, apdrošinot savu mājokli.
Tikai 50 eiro gadā
Uškāns uzsver, ka mājokļa apdrošināšana nav dārgs pakalpojums, un min, ka vidēja izmēra divistabu dzīvoklim daudzstāvu ēkā apdrošināšanas polise izmaksā ap 50 eiro gadā. Savukārt privātmājai atkarībā no platības polises cena ir, sākot no 100 eiro gadā.
"Privātpersonu nekustamā īpašuma apdrošināšanas polises cena atkarīga nevis no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, bet no tā atjaunošanas vērtības. Līdz ar to polises cenu vistiešākajā veidā ietekmē būvniecības izmaksas," skaidro Uškāns.
Viņš arī min, ka divām līdzīgas platības privātmājām, no kurām viena atrodas, piemēram, Jūrmalā pārsimt metru no jūras, bet otra Ropažos, būs ļoti atšķirīga īpašuma tirgus vērtība, bet varētu būt līdzīga apdrošināšanas polises cena, jo būvniecības izmaksas neietekmē īpašuma atrašanās vieta.
Savukārt Heniņš norāda, ka atjaunošanas izmaksas ir minimālā polises cena, taču īpašumu iespējams apdrošināt arī atbilstoši tā tirgus vērtībai. ERGO mājaslapā redzams, ka tiek piedāvātas divas izvēles – vai nu starta polise, kuras ietvaros tiek apdrošinātas dzīvokļa konstrukcijas un iekšējā apdare, vai standarta, kas sevī ietver dzīvokļa tirgus vērtību un telpu iekšējo apdari.
Atlīdzība – pusmiljona eiro
Attiecībā uz izmaksātajām atlīdzībām Uškāns teic, ka lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi par kādai privātmājai nodarītiem postījumiem pusmiljona eiro apmērā. Atlīdzība tiek izmaksāta, ja iestājas polisē minētie riski ar nosacījumu, ja tos nav izraisījusi klienta tīša un ļaunprātīga rīcība. Taujāts, vai atlīdzība tiks izmaksāta, ja, piemēram, ugunsnelaime izcēlusies Adventes vainaga aizdegšanās rezultātā, Uškāns atbild apstiprinoši, norādot, ka ik gadu ir kāds šādas atlīdzības gadījums. Tomēr viņš atzīst, ka bijuši arī komplicēti gadījumi, kuros atklājies – klienti apzināti radījuši zaudējumus savam nekustamajam īpašumam. Izteiktāka krāpniecisko gadījumu tendence gan novērota finanšu krīzes laikā, stāsta Uškāns.
BTA pārstāvis Duntavs norāda, ka īpaši straujš apdrošināšanas gadījumu skaita pieaugums bijis 2015. gadā, kad apdrošināšanas sabiedrību kopējā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summa īpašuma apdrošināšanā salīdzinājumā ar 2014. gadu pieauga par 42% un kopumā veidoja gandrīz 17 miljonus eiro.
Pērn kopumā Latvijas tirgū izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību pieauguma temps īpašuma apdrošināšanā vairs nebija tik straujš – plus 6%, bet vēl arvien dinamika ir augoša. Duntavs skaidro, ka apdrošināšanas gadījumu skaita un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summas pieaugumu 2015. gadā būtiski ietekmēja dabas stihiju radītie zaudējumi, proti, 2015. gadā Latviju skāra vairākas vētras, kas radīja būtiskus bojājumus virknei īpašumu.
Uzņēmumiem dārgāka polise
Ja runā par juridiskām personām, tad, kā norāda apdrošinātāji, savu nekustamo īpašumu apdrošinājuši teju visi lielie uzņēmumi – gan ražojošie uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, gandrīz visas viesnīcu ēkas ir apdrošinātas, tāpat kā lielveikalu ēkas. Heniņš teic, ka daudz klientu ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, taču tur iespējas augt vēl noteikti ir, jo, ja lielie uzņēmumi gandrīz simtprocentīgi ir apdrošinājuši savu nekustamo īpašumu, tad to nevar teikt par MVU. Heniņš arī skaidro, ka līdztekus standarta īpašuma apdrošināšanai, kuras principi ir visnotaļ līdzīgi privātpersonu mājokļu apdrošināšanai, uzņēmēji izvēlas apdrošināt arī ražošanas iekārtas. Jāpiemin, ka savus nekustamos īpašumus apdrošina arī publiskais sektors – valsts un pašvaldība.
Duntavs norāda, ka juridisko personu iegādātās komercīpašuma apdrošināšanas polises ir ievērojami dārgākas, jo tiek apdrošināti lielāku platību objekti un vienā apdrošināšanas polisē var tikt iekļauti vairāki objekti, tajā skaitā dažādas ražošanas iekārtas, kā arī apdrošināšanas segumā var tikt ietverti specifiski apdrošināšanas riski, piemēram, uzņēmējdarbības pārtraukšanas risks, ja, piemēram, ugunsgrēka rezultātā uzņēmums cieš zaudējumu un nav iespējams noteiktā laika posmā atjaunot saimniecisko darbību.
Klienta pieredze
Piecstāvu nama Rīgā īpašnieks Ilmārs Kurzemnieks stāsta, ka īpašumu apdrošina jau desmit gadu un dara to drošības apsvērumu dēļ. "Zagļi, vandaļi, aukstas ziemas, kad var sasalt un pārplīst cauruļvadi, ugunsnelaimes, vētra, kas var sabojāt jumtu", iespējamos riskus, kādēļ uzskata par nepieciešamu apdrošināt savu īpašumu, min Kurzemnieks.
Viņš stāsta, ka mājā, kurā ir īres dzīvokļi, apdrošina koplietošanas telpas – kāpņu telpas, jumtu, komunikācijas, arī dzīvokļu durvis. Atlīdzību no apdrošinātājiem saņemot teju katru gadu, pārsvarā zagļu un vandaļu nodarījumu dēļ. Tā, piemēram, pērn Kurzemnieks saņēmis atlīdzību par sev piederoša īres dzīvokļa uzlauztām durvīm. Viena no lielākajām atlīdzībām saņemta, kad kādā dzīvoklī ziemas laikā pārstājis darboties gāzes apkures katls un pārplīsuši cauruļvadi. Namīpašnieks stāsta, ka papildus noteikti apdrošina arī civiltiesisko atbildību, lai pasargātos no riska, ka kādā dzīvoklī notikušas avārijas dēļ tiek nodarīti kaitējumi citam dzīvoklim, piemēram, tas tiek applūdināts.
Kurzemnieks arī atzīst, ka saņemt atlīdzību no apdrošinātāja esot vienkārši un tas tiek izdarīts samērā īsā termiņā.