Kad Diena no EM Būvniecības departamenta direktora Ingara Pilmaņa mēģina sīkāk izzināt ierēdņu nodomus, viņš izvairīgi atbild, ka detalizēti priekšlikumi ar aprēķiniem būšot gatavi līdz gada beigām. Dienas aptaujātie speciālisti pauž bažas, ka šī ideja valsts līdzekļu taupīšanas sarakstā vai nu iekļuvusi nepārdomāti, vai arī slēpj kādu neizprotamu nodomu. Jau tā nepietiekamo būvniecības kontroles kadru un klientu augošo sūdzību dēļ valsts līdzekļu ietaupījums pie sistēmas sakārtošanas neesot gaidāms.
Pašvaldībās neatkarīgākus
Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons, Dienas uzrunāts, atzīst, ka par šo priekšlikumu neko nezinot, gan apšaubot, vai būvinspektoru apvienošana vienā institūcijā dos labu rezultātu. "Pašlaik darbojas trīspakāpju kontroles sistēma - būvuzraugi atbild par katru objektu pašvaldības teritorijā, būvinspektori izsniedz būvatļaujas, pieņem objektus ekspluatācijā, nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu savas pašvaldības teritorijā. Valsts līmenī varam kontrolēt, vai pašvaldību pieņemtie lēmumi ir likumīgi. Ja šī sistēma būs vienās rokās, kas pārbaudīs šo procesu?" viņš vaicā.
L.Jākobsons gan piekrīt I.Pilmaņa teiktajam, ka patlaban būvinspektors, kurš kontrolē pašvaldības lēmumu likumību un reizē saņem algu no šīs pašas pašvaldības, būtībā ir no tās politiski atkarīgs un pat spiests akceptēt prettiesiskus lēmumus, ko liek pašvaldības vadītājs.
"Apvienošanas vietā jāpadara elastīgāka inspektoru pārraudzības sistēma, kā arī jāierobežo pašvaldības iespējas bez pamata ietekmēt būvinspektoru, piemēram, strīda gadījumā pierādot Valsts būvinspekcijai inspektora nepareizu rīcību un saņemot atļauju viņu atbrīvot no darba," uzskata L.Jākobsons.
Ekonomiju neredz
L.Jākobsons arī apšauba, ka institūciju apvienošana dos budžeta līdzekļu ekonomiju, jo jau tagad pašvaldībās trūkst būvinspektoru - 500 pašvaldībās izveidotas 154 būvvaldes, kurās strādā aptuveni 100 inspektoru. M.Straume uzskata, ka pašvaldības būvinspektora daudzveidīgās funkcijas - būvatļauju izsniegšana, objektu pieņemšana ekspluatācijā, būvniecības tiesiskuma nodrošināšana - neļauj atteikties no šīs institūcijas. Mobilie inspektori, ko slodzes izlīdzināšanai plāno ieviest EM, nevarēšot efektīvi darīt šo darbu, jo nepārzinās katras teritorijas specifiskos apstākļus.
Mazāk kritisks ir Rīgas domes būvniecības uzraudzības padomes vadītājs Ilmārs Leikums: "Ja lēmumus par būvniecības sākšanu pieņems un kontrolēs viena institūcija, tas uzlabos kopējo kvalitātes kontroli valstī un nepieļaus likumdošanas atšķirīgu interpretāciju. Tā varēs arī efektīvāk novērst pārkāpumus objektu ekspluatācijā."
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) eksperti pirms detalizētu plānu publiskošanas ar pārstāves Sanitas Biksinieces starpniecību vien vispārīgi atzina, ka "dažkārt centralizācija ir pozitīva, jo veido kopīgu praksi un darba kvalitātes kritērijus, - speciālisti, neskatoties uz to, kurā vietā strādā, vienādi interpretā likumdošanas aktus, tos līdzīgi piemērojot praksē". PTAC gan uzsver, ka institucionālas reformas jādara ļoti izsvērti, ņemot vērā pašvaldību vajadzības.
Mazāk kontroles
EM pagaidām lakoniskā priekšlikuma mērķis ir ne tikai taupīt valsts naudu, bet arī uzlabot kvalitātes kontroli. Par trūkumiem šajā jomā liecina LBS būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas nesen konstatētie "rekordisti" - ar 25 būvspeciālistu sertifikātiem reģistrētas 483 būvfirmas, vidēji 19 vienam ekspertam. Speciālisti apliecinājuši, ka strādā 152 būvfirmās, tātad vidēji sešās katrs, bet nestrādā 238. Daudzi pat neesot informēti, ka viņu būvprakses sertifikāts izmantots firmu reģistrācijai un darbības legalizācijai. "Kā var runāt par darba kvalitāti pat tajos objektos, kur šie speciālisti pavada dažas stundas nedēļā?" M.Straume par situāciju ir patiesi sašutis. Par pārējo formāli legālo objektu cēlāju profesionālo atbilstību un darbu kvalitāti neesot nekādu ziņu.
M.Straume atklāj vairāk - pēc neoficiāliem datiem, apmēram 2000 vai teju trešdaļai EM Būvkomersantu reģistrā iekļauto firmu nav ne tehnisko speciālistu, ne profesionālu strādnieku, ne arī materiāli tehniskās bāzes. I.Pilmanis atzīst, ka daļu firmu vispār nevajadzētu reģistrēt, jo tās ir apakšuzņēmēji vai reģistrētas tikai ar nolūku piedalīties kādā konkursā, saņemt pasūtījumu un nodot to citam. Valdībai jau esot iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pastiprina prasības būvkomersantu reģistrēšanai.
"Būvniecībā ir nopietnas kvalitātes un organizatoriskās problēmas, no kuru atrisināšanas atkarīgs, cik ilgā laika periodā darbs stabilizēsies. Tās risināmas likumdošanas sakārtošanā, nevis forsētā kontroles sistēmas pārveidošanā," uzskata LBS vadītājs.