AirBaltic akcijas no uzņēmuma Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) rokām nonākušas valsts īpašumā, jo LK kā airBaltic kreditors realizēja tās rīcībā esošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju. Gandrīz puse no airBaltic, kas ilgu laiku uzskatīta par reģionā spēcīgāko aviokompāniju, valsts īpašumā nonāca par 224 tūkstošiem latu, taču ne visa summa paliks Latvijā. Ņemot vērā, ka akcijas bija ieķīlātas arī Snoras bankā, aptuveni puse no minētās naudas nonāks pie LK noguldītājiem Latvijā, bet otra puse - pie Snoras noguldītājiem Lietuvā. Tikmēr valstij jādomā par apjomīgiem ieguldījumiem airBaltic, nosedzot arī agrāk sagaidītos maksājumus no BAS.
«Esmu rīkojies tiesiski un ekonomiski pamatoti,» par savu lēmumu realizēt ķīlu vakar sacīja LK pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis. Viņš uzsver, ka BAS nepildīja savstarpēju darījumu nosacījumus, kas ļāvis veikt piedziņu. Bez vilcināšanās nolemts piedāvāt atpirkt akcijas otram airBaltic akcionāram - valstij, un Satiksmes ministrija (SM) šo piedāvājumu pieņēmusi, kļūstot par 99,8% akciju īpašnieku. «Ir kādi seši nosacījumi, ko neizpildīja BAS. Nav iesniegti finanšu pārskati, ir finanšu pārkāpumi,» sacīja J. Brazovskis, atbildot uz jautājumu par pārkāpumiem no BAS puses, kas ļāva LK realizēt finanšu ķīlu. Viens no BAS līdzīpašniekiem Bertolts Fliks (savulaik - airBaltic vadītājs) vakar paziņoja, ka BAS pildīja visas saistības, tostarp oktobrī veica 14 miljonu latu ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā.
«Ir acīmredzami, ka 200 tūkstošu latu par 47,2% airBaltic akciju ir neadekvāti zema summa, un šajā situācijā valdība un LK administrators rīkojušies pretēji bankas noguldītāju un lidsabiedrības interesēm,» paziņojumā norāda B. Fliks. Savukārt J. Brazovskis domā, ka cena bijusi adekvāta, jo airBaltic pašu kapitāls pagājušā gada nogalē bijis mīnus 23 miljoni latu, uzņēmums turpina strādāt ar zaudējumiem arī šogad, un tirgus vērtība ir negatīva. «Par negatīvu vērtību ir saņemta pozitīva vērtība.»
BAS ir arī citas ķīlas LK, kuru realizācijas process ir sākts. Kopējo ķīlu summu vai savulaik airBaltic un tā akcionāriem izsniegto kredītu apjomu J. Brazovskis nosaukt nevēlējās.
«Man jādarbojas kreditora interesēs, un gaidīšana šādā situācijā var tikai uzkrāt parādu summas un rada pasliktinājumu aktīvos,» sacīja J. Brazovskis, komentējot to, kāpēc piedziņa pret BAS sākta vēl pirms LK maksātnespējas procesa ierosināšanas, kas notikšot šonedēļ. Valsts SM personā norāda, ka nolēmusi rīkoties proaktīvi un pārņemt kontroli airBaltic, «lai BAS finansiālās problēmas netraucētu valstij ieguldīt līdzekļus airBaltic pamatkapitālā.»
Saskaņā ar vienošanos starp BAS un valsti BAS bija jāaizdod airBaltic 37,7 miljoni latu līdz 15. decembrim, lai vēlāk šis aizdevums kopā ar valsts aizdoto naudu tiktu kapitalizēts. SM uzsver, ka BAS līdz 22. decembrim aizvien vēl ir tiesības ieguldīt airBaltic kapitālā savulaik līgto summu, kas ļautu atgūt savu akciju daļu airBaltic jaunu akciju emisijas ceļā. Ja BAS to neizdarīs, vienošanās ar valsti netiks izpildīta un valstij nāksies lemt par papildus ieguldījumiem airBaltic.