Doktors pieticīgā kabinetā
Marks Grifits ir Apvienotās Karalistes pilsonis ar Oksfordā iegūtu doktora grādu ekonomikā, bijis pasniedzējs Ekseteras koledžā Lielbritānijā un Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā ASV. SVF sācis karjeru no 1993. gada, kad guva pieredzi darbā ar Turciju, Indonēziju un Taizemi, strādājot ar Āzijas krīžu sekām, kā arī bijis arī konsultants ekonomists ANO komandai, kas jaunattīstības valstis nodrošina ar pārtikas rezervēm. Pirms darba Latvijā bijis SVF misijas vadītājs Maķedonijā.
Pirms gada SVF pārstāvniecības Latvijā birojs noorganizēja videotiltu ar M. Grifitu, kurš sēdēja savā visai pieticīgajā un nelielajā kabinetā, raksta laikraksts. "Biroji tur nav īpaši lepni, Grifita kabinets tāds izskatījās arī laikā, kad es tur strādāju," atklājis Juris Kravalis, Latvijas Bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs, bijušais SVF valdes vecākais padomnieks. Tas gan nenozīmējot, ka algas misijas vadītājiem, kuri lielu laika daļu pavada komandējumos, būtu starptautiskā salīdzinājumā pieticīgas. Tās esot gana lielas, lai SVF finanšu institūciju globālajā darba tirgū konkurētu speciālistu piesaistē, tēmējot uz augstu kvalifikāciju – pieredzi un izglītību. Videotilts acīmredzot bijis viens no veidiem, kā fonds mēģina būt plašai publikai caurskatāmāks un pieejamāks, turklāt pieticīgi apmēbelētas darba telpas tēla veidošanai nav speciāli jāpiemeklē.
Privāto patur pie sevis
Laikraksts atzīmē, ka M. Grifits līdz šim ir veiksmīgi izvairījies no liekas publicitātes un plašākas intervijas lasāmas vienīgi paša pārstāvētās institūcijas oficiālajā mājaslapā IMF Survey Online, neko neminot par viņu pašu vai personīgiem uzskatiem. Privātākus izteikumus reiz publicējis vienīgi laikraksts "Telegraf", pārstāstot divu meiteņu sarunas ar M. Grifitu kādā bārā. Viņš jaunajām sievietēm bija ieteicis turēties darbā privātajā, nevis valsts sektorā.
M. Grifita publiskie izteikumi Latvijas žurnālistiem lielākoties bijuši piesardzīgi un frāžaini. Kad viņš šoruden ieradās Latvijā, lai pārrunātu ar valdību pēdējos soļus pirms aizdevuma programmas slēgšanas, viņš kārtējo reizi nobēra, ka "sarunas virzās veiksmīgi, tās varētu noslēgties ar pozitīvu rezultātu" un tamlīdzīgi. Pēdējais no konkrētākiem vēstījumiem bija ieteikums valstij turpināt rūpēties par nabadzīgākajiem ļaudīm, neuzticot sociālos pabalstus izmaksāt pašvaldībām. Plašāki skaidrojumi parasti tiek sniegti preses konferencēs, kad sarunas jau noslēgušās.
Mālpils novada mērs Aleksandrs Lielmežs, kurš piedalījies vairākās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, stāsta, ka M. Grifits sarunās "nenoformulē, kāda ir attieksme". Politiķi pauž savu nostāju, M. Grifits uzklausa un visu pieraksta, bet diskusijas neizvēršas.
Privātā sarunā ar kādu SVF strādājošo, kurš vēlējās palikt anonīms, gan atklājies, kāpēc SVF līdz šim bijuši piesardzīgi. Ja Latvijā esam raduši pie caurspīdīguma principa, lai spriestu par personu uzticamību, piemēram, publiski ir pieejamas Valsts amatpersonu deklarācijas, kurās uzskaitīti pat uzkrājumi bankās un norādīts ģimenes statuss, tādās valstīs kā Austrālija vai Apvienotā Karaliste, no kuras nāk Marks Grifits, šādas datubāzes neesot pieejamas. Lai respektētu dalībvalstu atšķirīgās attieksmes pret privātiem datiem, SVF publisko tikai augstāko amatpersonu biogrāfiskos datus, raksta Latvijas avīze.
Piesardzīgi komentāros SVF pārstāvji ir arī runājot par aizdevuma programmu. Kamēr nav notikušas tikšanās ar SVF valdi Vašingtonā un nav zināma ļoti konkrēta pozīcija, fonda pārstāvji no komentēšanas izvairās. Pat laikā, kad opozīcija pirms Saeimas vēlēšanām publiski izteica pārmetumus par starptautiskā aizdevuma programmu, SVF pārstāvji saglabājuši klusēšanas taktiku. "Mēs respektējam Latvijas demokrātisko procesu, (..) neiedalām politiķus labajos un sliktajos," teicis kāds SVF strādājošais.
Grifits netieši noteicis ārvalstu attieksmi pret Latviju
Latvijas Bankas pārstāvis Juris Kravalis piesardzību izteikumos skaidro ar to, ka SVF sniegtajai informācijai regulāri seko līdzi investori un reitingu aģentūras. Pēc M. Grifita vadībā sagatavotajiem SVF pārskatiem par ekonomisko situāciju Latvijā tiek spriests par ticamību Latvijas spējai bez aizdevēju palīdzības piedalīties starptautiskajos finanšu tirgos. "Teikt, ka Marks Grifits ir pelēks vidēja mēroga ierēdnis, kurš neko nelemj, būtu līdzīgi, kā pateikt, ka ģimenē sieva neko nenosaka. Mēs varam pieņemt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet gudra sieva vīra galvu – SVF valdes domas – var tā vai citādi pagriezt," saka J. Kravalis. M. Grifits spēj ietekmēt SVF valdes lēmumus "atkarībā no tā, ko un kā viņš pasaka valdei par Latviju".
Tomēr viņš nav vienīgais, kas varējis ietekmēt valdes lēmumus. Gan dalībvalstu pārstāvju klātbūtne SVF centrālajā birojā Vašingtonā, gan procedūru siets nodrošinot lēmumu caurspīdīgumu un atbilstību reālajai situācijai. Tur pastāvīgi atrodas arī Latvijas pārstāvis, kas konsultē valdi. Pēdējos gados tam deleģēti Latvijas Bankas ekonomisti. Sarunu sākumā pirms trim gadiem, kad Latvijas valsts kase bija tukša, valdība vērsās pie EK un SVF, piedāvājot savu programmu izejai no krīzes, ko varētu balstīt starptautiskais aizdevums, lai budžeta deficīts ar rāvienu nav jāsamazina līdz nullei, bet to var veikt pakāpeniski trīs līdz četru gadu laikā. Arī SVF puse izvirzīja zināmus nosacījumus, jo "nevar tāpat vien dot naudu tam, kuram vairs netic pat finanšu tirgus. Ja nauda iepriekš aizplūda, tad, politiku nekā nemainot, tā turpinās aizplūst. Rāmim ir jābūt," skaidro J. Kravalis.
SVF uzstādījums nav bijis nedz palielināt nodokļus, nedz samazināt pensijas un algas: tie ir Latvijas pašas izvēlētie vai noraidītie risinājumi. "Tas, kas ticis teikts, ir, ka valstij vajag pārskatīt funkcijas, bet tas nav darīts pietiekamā apjomā. Dažas aģentūras likvidēja, bet vēl būtu daudz ko darīt šajā sakarā," uzsver J. Kravalis. Mīts par to, ka SVF uzspiež konkrētus izdevumu samazināšanas vai ienākumu celšanas risinājumus, viņaprāt, radies no tā, ka "sarunas ar aizdevējiem vienmēr sākušās ar to, ka Latvijas puse izdevumu samazināšanā savelk "sarkanās līnijas", līdz M. Grifitam savu reizi atlicis teikt: "Celiet nodokļus! To arī nevar? Bet kaut kas ir jādara!"," sarunu gaisotni laikrakstam ilustrē J. Kravalis.