"Latvijas Banka uzskata, ka 1970. gadu krīze ir pierādījums tam, ka ekonomikas stimulēšana ir nepareiza politika. Taču situācija vairāk nekā 1970. gadus, atgādina 1930. gadus. Abas šīs krīzes ir ļoti atšķirīgas. Latvijas Banka ir uzcēlusi ”Mažino līniju” aizsardzībai nepareizā karā. Mēs neesam augstas inflācijas periodā (drīzāk deflācijas). Tostarp, pašreizējais algu spiediens atspoguļo vienīgi ilgstošo zemo produktivitāti, kas daļēji ir sekas Latvijas Bankas gadiem ilgi piekoptajai pārvērtētas valūtas politikai," norāda ekonomists.
Viņš gan norāda, ka sākotnējie mēri, lai apturētu 1970. gadu globālo krīzi tiešām cieta sakāvi, jo politikas plānotāji turpināja cīņu pēdējā karā (1930. gadu krīze) un tādēļ izveidoja aizsargmehānismus, kas neņēma verā 1970. gadu krīzes atšķirīgo raksturu. Pēc Strazda domām Latvija atkārto šo pašu kļūdu, turpinot cīnīties pagājušajā karā (1970. gadu krīze), uzceļot stratēģisku aizsargvalni, kurš ne tikai nespēja apturēt 2008. gada krīzes sākumu, bet arī turpina nespēt to pārvarēt.
"Ekonomikas Nobela prēmijas laureāti Pols Krūgmens un Džozefs Štiglics ir kritizējuši Latvijas Bankas divas galvenās stratēģijas, bargo taupību un radikāli zemos inflācijas mērķus. Krūgmens norādīja, ka bargā taupība ir nepareizā atbilde uz globālo ekonomikas krīzi, savukārt Štiglics norādīja, ka radikāli zemi inflācijas mērķi nodara ļaunumu vidēja līmeņa attīstības valsīm.
Tā ir patiesība, ka 2008. gada finanšu sabrukumu radīja lielie ”trekno gadu” izdevumi, bet investīciju politikai tas nekādi nepārvelk ”finansiālu svītru”, jo arī Kalvīša valdības laikā izdevumi tika nepietiekoši virzīti efektīvām valsts investīcijām (piemēram, infrastruktūrai) un jaunu uzņēmumu radīšanai. Lai gan, šis pēdējais uzdevums būtu bijis grūti izpildāms Latvijas Bankas pārvērtētā lata politikas dēļ," uzskata Armands Strazds.
Ekonomists norāda, ka tādi analītiķi kā Hadsons un Sommerss jau kopš 2005. gada februāra bieži rakstījuši, ka Latvijas ekonomikai draud briesmas, ja tā nespēj novērst nekustamo īpašumu burbuli, tomēr ne Latvijas Banka, ne FKTK uz brīdinājumiem nekādi nereaģēja, tādēļ tās zaudējušas uzticību.
"Latvijā vēl joprojām saglabājas industrijas deficīts kā eksporta, tā arī iekšējā patēriņa ziņā, un šī krīze ir pārvērtētā lata atspoguļojums, par ko RTFL un citi ir brīdinājuši jau gadiem ilgi. Skaidrības labad jāsaka, mēs neuzskatām, ka lata devalvēšana šobrīd būtu Latvijas problēmu risinājums, taču ilgtermiņā stiprā lata politika ir nodarījusi Latvijas attīstībai lielus zaudējumus, un centieni par tik lielu cenu pievienoties eirozonai aizvien vairāk līdzinās strupceļam," pauž ekonomists.