Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.
Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.
Priekšstatu par ekonomikā notiekošo var gūt, gan skatoties datora ekrānā, gan braukājot pa pilsētu un uzmanīgi vērojot notiekošo. Latvijas ekonomikai salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm vairākus gadus izmisīgi pietrūcis jaunu biroju celtniecības — gan šī procesa tūlītējās ekonomiskās ietekmes dēļ, gan tāpēc, ka palaistas garām iespējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportā. Diemžēl 1. ceturksnī apstājās New Hanza City būvniecība. Taču strauji slejas augšup Business Garden ēku sienas pie TC Spice. Pēdējās nedēļas laikā ir sākti pirmie darbi vērienīgajā biroja ēku kompleksā The Capital City pie Dienvidu tilta.
Populārs ir priekšstats, ka celtniecība ir gandrīz pilnīgi atkarīga no Eiropas Savienības (ES) fondiem. To nozīme tiešām ir liela, taču nevajadzētu pārspīlēt.
Viens no nozares vadošajiem uzņēmumiem Merks šodien pavēstīja par saviem pērnā gada rezultātiem, piebilstot, ka tā pasūtījumu portfeli pēdējos 16 mēnešos papildinājuši 178 miljonus eiro vērti projekti. Šī summa vairāk nekā divkārt pārsniedz uzņēmuma ļoti strauji (par 68%) augošo pērnā gada apgrozījumu. Turklāt 99% no tā veido privātā sektora pasūtījumi. Dati par kreditēšanu pagaidām neiepriecina. Gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību kredītportfelis turpināja nedaudz samazināties – janvārī un februārī gada griezumā par 1,1%. Pēdējā gada laikā portfeļa izmaiņu temps šādā griezumā bijis gandrīz nemainīgs. Iepriekš izsniegto kredītu portfeļa attiecība pret IKP jau ir ļoti zema un turpina samazināties. Šobrīd tas ekonomikas pieaugumu bremzē, vienlaikus palielinot potenciālu kreditēšanas un mājokļu būves spurtam nākotnē.
Nav nekādu šaubu par to, ka, sarūkot eksportam, pievienotā vērtība ir samazinājusies finanšu pakalpojumu nozarē. Arī šogad kopumā šajā nozarēs visdrīzāk gaidāms padsmitos procentu mērāms kritums. 1. ceturkšņa IKP dati arī liek pieņemt, ka pievienotās vērtības izmaiņas transportā varētu būt ap nulli. Pērn šī nozare demonstrēja apbrīnojamu noturību tranzītbiznesa nozares sarežģījumu priekšā, pieaugot par 7%. Mazāks, taču visdrīzāk joprojām pozitīvs kāpums šajā nozarē visdrīzāk būs arī šogad.
Tam, ko varētu saukt par "tradicionālo" tranzītu jeb izejvielu pārvadāšanu no austrumiem uz rietumiem vairs nav tādas lomas ekonomikā, kā kādreiz. Tranzīts vairs nav dominējošs pat transporta pakalpojumu eksportā, nerunājot par nozari kopumā. Aviācijas un autopārvadājumu eksports pērn bija 1,311 miljardi eiro, kamēr ostu un dzelzceļa pārvadājumu eksports — 711 miljoni eiro. Šogad šī attiecība jau būs vairāk nekā divkārša.
Mazumtirdzniecība 1.ceturksnī augusi par 5% gada griezumā. Sagaidāms, ka šī un citas patēriņa nozares arī šogad kopumā augs līdzīgā tempā, pateicoties ievērojamajam algu kāpumam. Valsts budžetā ieņēmumi pirmajā ceturksnī auguši straujāk par izdevumiem – tātad acumirklīgā fiskālās politikas ietekme ir bijusi drīzāk ekonomiku bremzējoša. Taču varam nešaubīties, ka gadam atvēlētais tiks iztērēts un budžeta politikas stimulējošā ietekme izpaudīsies laikā, kad tā noderēs finanšu pakalpojumu eksporta samazinājuma ietekmes līdzsvarošanai.
Globālā ekonomiskā vide izaugsmei joprojām ir diezgan labvēlīga. SVF vērtē, ka pasaules ekonomika šogad augs nedaudz straujāk nekā pērn. Taču mākoņu pie apvāršņa ir vairāk nekā gada sākumā — naftas cenas pārsniegušas 75 dolārus par barelus, straujāk par gaidīto aug ASV dolāru procentu likmes. Aukstuma vilnis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē gada sākumā apciemoja eirozonas ekonomiku. Tās pieaugums 1. ceturksnī palēninājies no 2,8% līdz 2,5%, bet ceturkšņa griezumā no 0,7% līdz 0,4%. Pieaugums eirozonas rūpniecībā aprīlī saskaņā ar iepirkumu vadītāju aptauju indeksiem (PMI) bija lēnākais kopš 2017. gada marta. Tas gan joprojām ir ļoti pieklājīgā līmenī jeb 56,2 punkti. Labā ziņa ražotājiem – eiro nokrities līdz zemākajam līmenim četru mēnešu laikā.