Ministrs uzsvēra, ka svarīgi esot tas, ka problēmās nonākušu Snoras banku ir pārņēmusi Lietuvas valdība, tāpēc viņš nešaubās, ka tā spēs pieņemt labāko risinājumu attiecībā uz banku un sabiedrības interesēm. Iepriekš arī airBaltic un Latvijas Kokrūpniecības federācija noliegusi Snoras bankas pārņamšanas ietekmi uz to biznesu.
Ja Lietuvai būs nepieciešamas konsultācijas, kā turpmāk rīkoties ar komercbankas pārņemšanu, Latvijas valdības pārstāvji un eksperti tās varētu sniegt, ņemot vērā mūsu pieredzi ar "Parex bankas" pārņemšanu un tās restrukturizācijas procesa īstenošanu, norādīja ministrs.
Vilks arī uzsvēra, ka Snoras bankai piederošā Latvijas Krājbanka turpina strādāt kā līdz šim un Lietuvā pieņemtajiem lēmumiem ietekmes uz tās darbību nav. Latvijas Krājbanka ir dibināta Latvijā, to pēc Latvijas likumiem uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Savukārt Air Baltic Corporation privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) uzskata, ka skandāls ap Lietuvas banku Snoras neietekmēs finansiālo situāciju uzņēmumā, norādīja BAS pārstāvis Juris Pētersons."Latvijā šajā jautājumā nav nekādu izmaiņu, līdz ar to nav pamata komentēt notikumus banku sektorā Lietuvā," sacīja Pētersons.
Kā ziņots, oktobrī parakstīta airBaltic akcionāru vienošanās starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, kreditoriem Latvijas Krājbanka, Bankas Snoras, Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un KD Jet.
Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdis Ivars Priedītis skaidroja, ka banka restrukturizējusi savus airBaltic kredītus un panākta vienošanās, kā kredītlīnijas tiks apkalpotas.
Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde trešdien nolēma uz laiku apturēt bankas Snoras darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.
Kā paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā Snoras trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Finanšu konsultāciju kompānijas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis savukārt norādīja, ka, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas Snoras bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.
"Latvijas Krājbanka nav Snoras filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. Latvijas Krājbanku Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad Latvijas Krājbankai problēmu nebūs," skaidroja Rungainis. Viņš piebilda, ka pārmaiņas gan notiks un tās būs saistītas ar Latvijas Krājbankas īpašniekiem, jo patlaban Latvijas Krājbanka ir Lietuvas valstij piederoša banka, kas darbojas Latvijas teritorijā.
"Būtu jājautā, kādi ir Lietuvas valsts plāni uz banku biznesa attīstību Latvijā. Domāju, ka Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks Snoras un līdz ar to arī Latvijas Krājbankas īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par Snoras un Latvijas Krājbankas īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām. Tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā," uzskata Rungainis. Viņš piebilda, ka savulaik arī Parex bankas krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās Parex filiāle.
Patlaban Latvijas Krājbankas lielākā akcionāre ir Bankas Snoras, kurai pieder 94,2% akciju, bet atlikušās akcijas pieder citiem investoriem.