Tas nozīmē, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai vēlreiz būs jāskata Palink maksātnespējas lieta.
Protestu par Kurzemes rajona tiesas šā gada 5.janvāra spriedumu tiesā iesniedza ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs. Ierosinot kasācijas tiesvedību, Senāts 16. februārī arī apturēja Kurzemes rajona tiesas sprieduma izpildi līdz lietas izskatīšanai.
Palink Kurzemes rajona tiesas spriedumu neatzina un vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt Senātā protestu par tiesas spriedumu, kas arī tika izdarīts.
Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram cedētas atsevišķas būvkompānijas Landekss prasījuma tiesības pret Palink. Palink kategoriski noraidīja jebkādas Landekss prasības un pauda uzskatu, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka Palink nav izpildījis parādsaistības pret Landekss vai tā cesionāriem.
Savukārt Landeksa pārstāvji norādīja, ka Palink ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.
2010.gadā Palink strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina Lursoft datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.
Palink dibināts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 60 miljoni latu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums Palink.