Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma viņš sacīja, ka iespējamais papildu budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt 50 līdz 70 miljoni latu.
"Ja budžetā savlaicīgi nereaģēsim uz izmaiņām ārējā vidē, riskējam atkārtoti piedzīvot situāciju, ka vairākus gadus atjaunotā uzticamība būs zaudēta un diemžēl valdības iespējas aizņemties finanšu tirgos atkal tiks apgrūtinātas. Savukārt piesardzīga pieeja dotu ne tikai lielāku drošību, bet arī lielāku stimulu ekonomikai. Papildu konsolidēto summu budžets ienākumos atkal atgūtu – jo zemākas būtu procentu likmes, jo mazāki parāda procentu maksājumi no budžeta un lielākas ekonomikas aktivitātes dēļ lielāki nodokļu ieņēmumi," sacīja Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka ir izšķirīgi svarīgi rūpīgi sekot līdzi ekonomiskās situācijas attīstībai un sagatavoties iespējami sliktākajam attīstības scenārijam un, ja tāds piepildītos, Latvijai nepieciešams reāls rīcības plāns jeb plāns B negatīvo seku samazināšanai ekonomikā. "Pirmām kārtām šādā plānā iekļaujami iespējami pasākumi papildu budžeta konsolidācijai jau šogad," piebilda Rimšēvičs.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2011.gadā budžeta deficīts bija 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Budžeta deficīts līdz šim ir savaldīts, ja salīdzinām to ar 2008.‒2009.gadu, kad izdevumu pārsniegums pār ienākumiem draudēja sasniegt 20% no IKP. Budžeta deficīts pagājušajā gadā bijis ap 4% no IKP, un šogad tas plānots 2,5% no IKP. Tātad virziens ir pareizs, bet tas joprojām ir deficīts – arī šogad ik dienu tērēsim apmēram miljonu latu nenopelnītas naudas. Lai to finansētu, Latvijai būs jāaizņemas kapitāla tirgū, un būsim atkarīgi no investoru uzticības. Arī par krīzē palielināto valsts parādu maksāsim procentus, gadā gandrīz 300 miljonus latu, – tā ir nauda, kas ir aizmaksāta projām un kuru varētu izmantot, piemēram, veselības un izglītības sistēmu attīstībai. Tāpēc izšķirīgi svarīgi ir pārstāt palielināt parādu un nodrošināt, ka Latvijas ekonomiskā politika, pēc investoru uzskata, ir uzticama. Tas ir vienīgais ceļš uz jaunām darbavietām un papildu ieņēmumiem budžetā. Jo īpaši situācijā, kad finanšu tirgi ir nervozi un to skatījums uz Latviju var strauji mainīties pat ar vismazākajām aizdomām, ka Latvija varētu novērsties no valsts finanšu ilgtspējas ceļa un pakļauties kārdinājumam šogad un nākamgad tērēt vairāk par nopelnīto," klāstīja Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš arī minēja, ka cilvēkiem, protams, labāk patiktu optimistiski pieņēmumi, ka Eiropa šogad iztiks bez jauniem satricinājumiem un situācija pakāpeniski uzlabosies. "Dies' dod, lai tā arī notiktu. Bet no valsts finanšu un uzņēmumu plānošanas viedokļa pragmatiskāk un apdomīgāk ir ievērot piesardzības principu, jo nenoteiktība ir liela un nezināmo daudz. Tāpēc jārēķinās ar iespēju, ka, budžeta pamatā liktajai IKP prognozei nepildoties, jau gada pirmajā pusē, iespējams, būs jāpārskata budžets un attiecīgi jāsamazina izdevumi. Un šādai iespējamībai ir jāparedz un jāizstrādā plāns, lai pavasarī vai vasaras vidū Latvijai atkal nevajadzētu pieņemt stihiskus un sasteigtus lēmumus budžeta konsolidācijas jomā, kas radītu papildu sitienu tautsaimniecībai," pavēstīja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka lielāka piesardzība budžeta plānošanā tieši šogad dod lielākas iespējas izpildīt Māstrihtas kritēriju, kas novērtē valsts finanšu stabilitāti pēc budžeta deficīta rādītāja.
"Sakopjot līdzšinējās kļūdas budžeta politikā, eiro zona pamazām veseļojas no krīzes jeb slimības. Domāju, ka 2012.gadā grūtākais budžetu sakārtošanas darbs jau būs aiz muguras. Tāpēc varam sagaidīt, ka Latvija iestāsies spēcīgākā eiro zonā, nekā tā bijusi līdz šim. Lēmumi par deficītu un parādu samazināšanu gan ir sāpīgi un netop ātri. Dzirdēsim daudz diskusiju, kā Eiropas Savienībā pareizāk koordinēt dalībvalstu finanšu politiku. Un, protams, dzirdēsim dažādas spekulācijas – līdzīgi kā tas bija ar latu krīzes gados. Jārēķinās, ka ap eiro ir un būs liels viedokļu raibums, un tajā svarīgi nesamulst, bet paveikt iesākto ceļu uz pašlaik reāli sasniedzamo mērķi," pastāstīja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka pērn decembra vidū Saeimā atbalstītais 2012.gada valsts budžeta projekts paredz deficītu, kas ir mazāks par 2,5% no IKP. Valsts budžets paredz valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu, bet izdevumus – 4,641 miljarda latu apmērā. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2012.gadā palielināsies par 255,1 miljonu latu jeb 6% salīdzinājumā ar 2011.gada plānu, bet izdevumi saruks par 113,5 miljoniem latu jeb 2,4%. Budžets ir pieņemts, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 2,5% apmērā.