Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Pavļuts: Latvijas dalībai Visaginas AES galvenā mēraukla – komerciāls izdevīgums

Līdz ar Visaginas atomerlektrostacijas (AES) projekta virzības progresu palielinās sabiedrības interese un diskusijas par Latvijas iespējamo dalību. Vispirms vēlos uzsvērt, ka līdz šim ne Latvijas valdība, ne Latvenergo kā stratēģiskais partneris šajā projektā nav devuši galavārdu par dalību projekta un gala lēmuma pieņemšanas stadija nemaz vēl nav pienākusi.

Latvija vēl iepriekšējo valdību laikā ir pateikusi – jā, mūs šāds trīs Baltijas valstu kopprojekts ar reģionālu nozīmi interesētu, bet tikai tad, ja tas būs arī komerciāls izdevīgs. Un tieši komerciālais izdevīgums ir galvenā mēraukla un kritērijs, lai Latvija izšķirtos par dalību Visaginas AES projektā. Atgādināšu, ka investīciju gala lēmums Latvijai nav jāpieņem ne šodien, ne rīt, ne pēc nedēļas. Līdz tam mums vēl ir gana ilgs laiks – vismaz divi gadi, kuru laikā Latvenergo vērtēs projekta ekonomisko pamatojumu.

Vienlaikus jau sākumā vēlos uzsvērt, ka miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, „ko taču varētu izmantot tepat Latvijā”, patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un negaida, kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām. Runas par „brīvi pieejamo miljardu” ir jāaizmirst. Tāda nav un radīsies tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt. Jā, mēs nevaram izslēgt, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi arī izmaksātās dividendes. 

Šonedēļ portālā “Ir.lv” publicēts fiziķa Ojāra Balcera raksts, kurā viņš līdztekus tēzēm un argumentiem par to, kāpēc Latvijai (ne)būtu jāiesaistās šajā projektā uzdod arī vairākus man adresētus jautājumus. Diezgan ironiski un zīmīgi, ka daļa no šiem jautājumiem ir tie paši, ko mēs (gan valsts amatpersonas, gan Latvenergo vadība) uzdodam saviem kolēģiem Lietuvā. Tieši mums vēl neskaidrie, neatrisinātie, neatbildētie, bet stratēģiski ļoti svarīgie jautājumi ir iemesls, kāpēc nevaram jau šodien pateikt, cik izdevīga būtu Latvenergo dalība projektā, cik precīzi tas izmaksās, un kāda būs Visaginas AES saražotās elektrības cena. Pie visiem šiem jautājumiem visu trīs valstu energokompānijas un Hitachi strādā. Vienlaikus arī pašmājās tiek veikts nopietns darbs, lai Latvija varētu pieņemt izsvērtu, pamatotu un analīzē balstītu lēmumu. 

Bet tagad pie lietas – savu iespēju, pieejamās un publiskojamās informācijas robežās sniegšu dažus savus komentārus2 par R.Balcera rakstā minēto. 

1) Nav bezmaksas investīciju! Ja investējam, tad jāapzina arī alternatīvas. Ārzemju investīcijas ir parāds

Vispirms jāatzīmē, ka lielākā daļa no projektam nepieciešamajiem finanšu resursiem ir plānoti no Japānas un ASV eksportkredītu aģentūru finansējuma, t.i. aizņēmumu veidā. Šie resursi ir paredzēti tieši projekta realizācijai un attiecīgi, ja projekts netiktu realizēts, vai ja Latvenergo nepiedalītos projekta realizācijā, tad šie resursi nebūs pieejami citiem projektiem Latvijā vai Latvenergo vajadzībām. Savukārt projektam potenciāli nepieciešamo Latvenergo pašu kapitāla daļu plānots finansēt no uzņēmuma peļņas. Jā, tas var samazināt valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo dividendēm, bet patlaban tiek prognozēts, ka ilgtermiņā šī investīcija atmaksāsies un atspoguļosies arī lielākos Latvenergo peļņas rādītājos. Tieši tāpēc mēs vienmēr un visur runājam par komerciālo izdevīgumu. Ne Latvija, ne Latvenergo nebūs gatava investīcijām Visaginas AES celtniecībā, ja šīs investīcijas nespēs pelnīt. Turklāt, vērtējot Latvenergo iespējas piedalīties projektā, tiek ņemtas vērā arī regulārās investīciju programmas. Tas nozīmē, ka iespējamā dalība Visaginas AES celtniecībā neierobežos Latvenergo plānotās investīcijas sadales un pārvades tīklos, kā arī esošajās ģenerācijas jaudās. Tāpat koncerns jau patlaban realizē vairākus projektus saistībā ar ģenerācijas jaudu palielināšanu, piemēram, Rīgas TEC2 2.kārtu un biomasas koģenerācijas stacijas projektu Liepājā.


Jā, Visaginas projekts, saņemot visu pušu piekrišanu, un ņemot vērā jau esošo, no Ignalinas AES mantoto infrastruktūru, tiks realizēts Lietuvā. Bet es aicinātu tās neuzlūkot kā investīcijas tikai Lietuvas ekonomikā. Tās būs Latvenergo investīcijas jaunās ražošanas jaudās un uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitātē, konkurētspējā reģionā. Tās būs investīcijas Latvijas elektroapgādes drošībā, tās būs investīcijas mūsu valsts uzņēmuma turpmākajā attīstībā. Turklāt projekta būvniecības pasūtījumos tiks aicināti piedalīties Latvijas uzņēmumi un pašreizējās aplēses liecina, ka Latvijas uzņēmēji varētu izpildīt darbus vismaz 300 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzvērtīgs apjoms 2% no Latvijas IKP 2011.gadā. Tās būtu jaunas darbavietas, nodokļi valsts budžetā un arī investīcijas uzņēmumu turpmākajā attīstībā. Ja Visaginas AES projekts netiek īstenots, nav arī šo 300 miljonu eiro vai pat vairāk. 

Latvijas mērķis ir nodrošināt drošu enerģiju par saprātīgu cenu. Šādu mērķi ne vienmēr var īstenot, cenšoties nodrošināt 100% enerģijas pašnodrošinājumu. Īpaši Baltijas reģionā, kur dalībvalstu enerģijas tirgi ir salīdzinoši nelieli, ekonomiski visizdevīgākie projekti ir tieši reģionāla mēroga. Latvija raugās uz arvien plašāku integrāciju Eiropas tirgū, nevis koncentrējas uz pašnodrošinājumu par jebkādu, tostarp patērētājiem nepieņemamu cenu. 

Turklāt nav arī pamata uzskatīt, ka Visaginas AES projekts tieši ietekmēs atjaunojamo energoresursu (AES) attīstību Latvijā vai valsts plānoto politiku šajā jomā. Potenciālā Visaginas AES celtniecība nekādi nemainīs Latvijas plānus attiecībā uz AER īpatsvara palielināšanu mūsu enerģētikas bilancē un energoefektivitātes celšanu visos tautsaimniecības sektoros. Vienīgais jautājums ir par izmaksām. Industrijas un arī patērētāji ir ļoti jūtīgi pret energoresursu cenu kāpumu, jo šīs izmaksas veido nozīmīgu daļu mūsu ikdienas tēriņos.  Jau šobrīd regulāri uzklausu ražojošo nozaru kritiku par elektroenerģijas cenu un neskaidrību par tās izmaiņām nākotnē. Tāpēc, lai arī valstij ir jāatbalsta AER, esošā atbalsta sistēma prasa būtisku revīziju, ko patlaban arī veicam. Līdz septembrim esam plānojuši izveidot jaunu atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no AER, kas būtu mērķtiecīgāka, no potenciālo izmaksu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tehnoloģiski neitrāla un arī mazāk devīga. Vienlaikus piedāvāsim arī grozījumus esošajā regulējumā, lai pastiprinātu uzraudzību pār komersantiem, kas kvotas jau saņēmuši. Līdzīgi procesi tiek īstenoti gan tepat kaimiņos Igaunijā, gan daudzviet citur Eiropas Savienībā.

Un jāuzsver, ka ne tikai „pēc ekonomikas ministra domām”, bet arī Latvenergo un SPRK sniegtās informācijas Visaginas AES projekta realizācija neatstās ietekmi uz regulētajiem elektroenerģijas tarifiem Latvijā. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam, elektroenerģijas ražošana nav ar tarifu regulēts darbības veids un netiek plānots obligātais iepirkums no Visaginas AES. Visaginas AES izstrādātā elektroenerģija tiks realizēta brīvā elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus jaunu, konkurētspējīgu elektroenerģijas bāzes jaudu ieviešana Baltijā varētu nodrošināt samazinošu ietekmi uz elektroenerģijas cenām reģionā, kā arī palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu, palielinoties elektroenerģijas patēriņam Baltijā. Bez tam, Visaginas AES komerciāla izdevīguma pamatā Latvijai ir iecerētais "Mankala" modelis, kas paredz to, ka saražoto elektroenerģiju Latvija saņemtu par pašizmaksu. To enerģijas daļu, kas netiktu izmantota Latvijas vajadzībām, Latvenergo varētu pārdot brīvā tirgū par tirgus cenu, gūstot papildu peļņu pašam uzņēmumus, kā arī dividendes un nodokļu ieņēmumus Latvijai. Šāda iespēja nebūtu pieejama, ja Latvenergo projektā nepiedalītos, un ieguvumi tādējādi ir daudz lielāki.
Un visbeidzot runājot par alternatīvu risinājumu izpēti - Lietuva 2006.gadā pieņēma lēmumu aizstāt slēgtās Ignalinas AES ar Visaginas AES un Latvija tika uzaicināta piedalīties kā reģionālais biznesa partneris, pamatojoties uz projekta komerciālo izdevīgumu. Mums nav nekāda pienākuma šajā projektā piedalīties, ja Latvenergo lems, ka tas nav komerciāli dzīvotspējīgs un izdevīgs projekts.

2) Diemžēl AES elektrības cena nav zināma! Taču ieguldīt plāno valsts akciju sabiedrība

Patlaban patiešām nav zināma precīza Visaginas AES saražotās elektroenerģijas cena. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvenergo nav gatavi steigā virzīties uz priekšu. Lietuvas presē publiskotā informācija  rāda, ka Visaginas AES saražotās elektroenerģijas cena varētu būt 7-10 Lietuvas centu (0,03 USD) par kilovatstundu. Šobrīd ir pāragri vērtēt šos skaitļus. Tas, ka nav zināmas ne projekta galīgās izmaksas, ne Visaginas AES elektroenerģijas cena, ne arī daudzi citi jautājumi, ir pamats, kāpēc Latvijas puse patlaban nav gatava parakstīt kādus saistošus dokumentus. Vienlaikus ir pamats domāt, ka Visaginas AES saražotā elektroenerģija būs konkurētspējīga brīvā elektroenerģijas tirgū un tās cena varētu būt pielīdzināma elektroenerģijas cenām lielajās hidroelektrostacijās vai ogļu stacijās.

Varu tikai atkārtot, ka dalībai Visaginas AES Latvijai ir komerciāli un stratēģiski mērķi, kuru īstenošanai tiktu piesaistīts ārējs finansējums tirgū, nevis tiks izmantota kāda slepena valsts budžeta vai Latvenergo naudas lāde, ko varam brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem. 
Turklāt vide un drošība ir izvirzīti kā ļoti būtiski jautājumi Latvijas dalībai Visaginas AES projektā, jo īpaši koncentrējoties uz kodolatkritumu uzglabāšanas un kodolatbildības aspektiem. Projekts tiktu realizēts atbilstoši visām starptautiskām un ES vides un kodoldrošības prasībām. Visaginas AES projekta ekonomiskajā izvērtējumā elektroenerģijas ražošanas izmaksas papildus darbības izmaksām ietver gan kodoldegvielas izmaksas pilnā apmērā, gan  izmaksas, kas radīsies, staciju slēdzot pēc tās ekspluatācijas laika izbeigšanās. 

3) AES nav labākā bāzes jauda tautsaimniecībai!
Lai nodrošinātu valsts ekonomikas izaugsmi, nepieciešams nodrošināt pietiekamas elektroenerģiju ražojošas jaudas par pieņemamu cenu. Šobrīd jaudas reģionā pietiek, bet par to būsim pārliecināti pēc AS „Augstsprieguma tīkls” pētījuma rezultātiem par jaudas pietiekamību reģionā, kuri varētu būt pieejami tuvāko nedēļu laikā. Kopumā reģionā uzstādītā jauda ir 8380 MW, no kuras 5662 MW ir bāzes jauda. Tai pat laikā Baltijas valstu maksimālā slodze 2011.gadā bija 4812 MW. Līdz ar to redzams, ka jaudas netiek pilnībā izmantotas, jo nespēj piedāvāt konkurētspējīgu enerģijas cenu. Tāpēc valsts loma ir veicināt starpsavienojumu izbūvi, lai palielinātu tirgus likviditāti un spēcinātu signālus investīcijām jaunu, konkurētspējīgu jaudu attīstībā. Līdz ar to Visaginas AES tiek vērtēts galvenokārt kā Latvenergo komerciāls projekts, nevis tikai stratēģisks bāzes jaudu projekts Latvijai. 
Ja ar Lietuvas pusi tiks panākta vienošanās par visām iesaistītajām pusēm pieņemamiem projekta nosacījumiem un projekts Latvenergo būs komerciāli izdevīgs, tad Visaginas AES ietekme uz Latvijas ekonomiku būs pozitīva. Konkurences apstākļu veicināta lētāka elektroenerģija veicinās ne vien rūpniecības izaugsmi, bet arī pakārtotu ietekmi uz pārējiem sektoriem, tostarp mājsaimniecībām. Latvijas uzņēmēji jau šobrīd ir informēti par iespēju piedalīties Visaginas projekta attīstībā – projekta stratēģiskais investors Hitachi viesojās Latvijā šā gada 26.aprīlī, kurā informēja par iespējām Latvijas uzņēmējiem piedalīties Hitachi iepirkumos, tostarp arī plānotajā Visaginas AES projektā. Tajā Hitachi minēja, ka Latvijas kompāniju līdzdalība Visaginas AES projektā varētu veidot aptuveni 20% no projekta būvniecības iepirkumiem jeb jau iepriekš pieminētos 300 miljonus eiro. 

4) IKP ir maldinošs rādītājs, vērtējot AES

Un arī šajā sadaļā man atliek vien vēl un vēlreiz atgādināt, ka mēs nerunājam par Latvijai brīvi pieejamu miljardu, ko varam izmantot pēc sirds patikas! Nevajag kultivēt mītus, ka, lai piedalītos Visaginas AES projektā, no valsts budžeta tiks izņemts miljards un ieguldīts Lietuvā! Nē! Mēs runājam par konkrētu investīciju projektu, konkrētu kapitālsabiedrību, kura vadoties pēc komerciālā izdevīguma, piesaistīs šos līdzekļus tirgū. Ja projekts būs izdevīgs, Latvenergo lems par investīcijām tā īstenošanā, ja nē, piedodiet kolēģi un kaimiņi, bet Latvija tādā projektā nepiedalīsies! Es aicinātu būtu pacietīgākiem un nemēģināt izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, balstoties uz nepilnīgu informāciju, īpaši ņemot vērā, ka precīza un pilnīgi skaidra aina nav pat tiem cilvēkiem, kas pie šī projekta strādā. Sagaidīsim Latvenergo vērtējumu un analīzi un tad arī spriedīsim, vai Visaginas AES ir mums izdevīgs investīciju projekts. 

Uzņēmuma rentabilitāte ir viens no aspektiem, kas tiek vērtēts. Nu, nav ne Latvenergo vadība, ne Latvijas valdība ieinteresēta investēt projektā, kas mums neatmaksāsies ilgtermiņā vai samazinās Latvenergo pelnītspēju. Nav. Mūsu vienīgā interese ir – komerciāli izdevīgs projekts, kas ļauj sekmīgi strādāt Latvenergo un nodrošina reģiona energodrošību, mazinot atkarību no trešajām valstīm.
Vienlaikus nevajadzētu pārāk sekli vērtēt arī citu enerģijas tehnoloģiju un projektu pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Piemēram, cik darbavietas radīs viena selgas vēja elektrostacija? 10? 15? Turklāt šādā veidā saražoto elektroenerģiju būs Latvenergo jāiepērk obligātā iepirkuma veidā. Tātad par tirgus cenas un ražošanas izmaksu starpību galu galā samaksās patērētājs. Nenoliedzami, enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem Latvijas ir lielas iespējas, tomēr zaļas enerģijas ražošanas izmaksas pagaidām pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un prasa papildu atbalstu - saprātīgāku un mazāku nekā līdz šim, tomēr prāvu atbalstu. 

Investīcijas zaļajā enerģijā un varbūtēja iesaistīšanās Visaginas AES projektā ir savstarpēji papildinoši, nevis izslēdzoši pasākumi. Bieži Visaginas AES projekts tiek pretstatīts investīcijām Latvijas „zaļajā zeltā”, biomasā. Šobrīd tiek īstenotas vērienīgas investīcijas biomasas koģenerācijas jaudu izveidošanā un tās īpatsvars Latvijas energobilancē turpina augt - augļi būs drīz redzami. Acīmredzot, mums par to uzstājīgāk jāstāsta. Vienlaikus, saglabājas nepieciešamība pēc lētas elektroenerģijas, kuru šobrīd, šķiet, varētu nodrošināt dalība Visaginas AES projektā. 

5) Tie, kas ir pret Visaginas AES, nav par Krievijas vai Baltkrievijas AES!

Atkal atkārtošos, bet enerģijas pašnodrošinājums nedrīkst būt par aklu mērķi, īpaši ņemot vērā šobrīd īstenoto starpsavienojumu attīstību. Katra valsts iespēju robežās var ražot enerģiju valsts teritorijā un pēc iespējas izmantojot vietējos energoresursus. Tomēr tas nedrīkst kļūt par pašmērķi, jo situācijas valstīs atšķiras – piemēram, Latvijā ir salīdzinoši liels AER īpatsvars, jo mums ir daudz vietējo resursu. Ir valstis, kur atjaunojamo energoresursu nav, tādēļ tām ir neizdevīgi attīstīt, piemēram, lielas biomasas stacijas un biomasu importēt. Biomasas cenas un enerģijas cenas gala patērētājiem var būtiski augt līdzi pasaules pieprasījumam un cenām. Ir jāvērtē biomasas citu AER veidu ekonomiskais izdevīgums nākotnē. 
Ir arī neadekvāti un nepamatoti Visaginas AES skatīt kā kaut ko mūsu ekonomiku vai energoapgādes drošību apdraudošu. Mēs ilgu laiku esam dzīvojuši ar Ignalinas AES, kas pilnībā apmierināja visu trīs Baltijas valstu energoapgādi un tās drošību. Lietuvas vēlme celt jaunu staciju Ignalinas vietā ir saprotama, īpaši ņemot vērā to, ka Lietuva ir strauji mainījusi savu statusu un no elektroenerģijas eksportētājvalsts kļuvusi par elektroenerģijas importētājvalsti (iepērk vairāk nekā 60%). 
Kaļiņingradas vai Baltkrievijas AES nav projekti, kuros Latvija apsvērtu savu dalību, vai kuru uzskatītu par vēlamu risinājumu Baltijas un Latvijas enerģētikas vajadzībām. Ja Krievijā un Baltkrievijā tiks izbūvētas AES, bet Lietuvā netiks, tas nenozīmē, ka Latvijai būs iespēja iegādāties lētāku elektroenerģiju no Krievijas vai Baltkrievijas. Jārēķinās, ka Krievija vienmēr pārdos savās stacijās saražoto elektroenerģiju par maksimāli iespējamo dārgāko cenu.  Piemēram, ierobežotu pārvades tīkla jaudu laikā (līniju remonta atslēgumu vai avārijas atslēgumu gadījumos), kad Baltijas reģionā elektroenerģijas imports no rietumvalstu tirgiem būs ierobežots, Krievijas elektroenerģijas cena var pieaugt līdz cenai, kas tuva Baltijā dārgāko elektrostaciju ražošanas izmaksām un divas vai vairākas reizes pārsniedz normālu tirgus cenu. 
Otrkārt, jārēķinās, ka Baltijas esošie un plānotie starpsavienojumi ir/būs pieslēgti Somijai un Zviedrijas dienvidu daļai - Ziemeļvalstu elektroenerģijas reģioniem, kuros elektroenerģijas tirgus cena parasti ir augstāka par vidējo līmeni. Arī Polijā, ar kuras energosistēmu plānots līdz 2020.gadam izbūvēt 1000 MW jaudīgu starpsavienojumu, elektroenerģijas tirgus cenu līmenis pārsvarā ir augstāks, nekā Ziemeļvalstu tirgū, jo Polijas tirgū dominē ogļu un lignīta elektrostacijas ar augstu CO2 izmešu daudzumu.
Un vēlreiz uzsveru pašu galveno – Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr nebūs saņemtas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Visaginas AES Latvijai bija, ir un būs vispirms komerciāls projekts un to tā arī uzlūkosim. Latvenergo kā stratēģiskais partneris nav uzņēmies saistības Visaginas AES attīstībā un to nedarīs, kamēr negūs pienācīgu pārliecību par projekta virzību atbilstīgi Latvijas interesēm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Vēl tuvāk biržai

Divu pašvaldības uzņēmumu pošanās uz biržu kļūst arvien redzamāka.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses