Viņš norādīja, ka gadu iepriekš, ekonomiskās krīzes laikā, ekonomikas izaugsmes izredzes likās daudz sliktākas nekā pašlaik. "Pirms gada, kad valstī bija krīze un politiskā stabilitāte, jebkuras izredzes ekonomiskās izaugsmes augšupejai likās daudz sliktākas nekā patlaban," sacīja Ozols un paskaidroja – tā kā daļa no LIAA darba ir tieši ārvalstu investīciju piesaiste, tad novērojumi liecina, ka ārvalstu investori Latvijas politiskās pārmaiņas neuztver kā lielu risku investīcijām.
"Labā ziņā ir tā, ka ārvalstu potenciālie investori mūsu politiskās pārmaiņas nevērtē kā riskantas vai arī attiecas pret to kā mērenu risku. Negribu pārspīlēt," teica Ozols un piebilda, ka arī Latvijas vēsturiskā pieredze liecina – lai kādas politiskās pārmaiņas notiktu, atbalsts uzņēmējdarbībai saglabājies. Tāpat LIAA vadītājs paskaidroja, ka pašlaik uzņēmējdarbības atbalsta ierobežojumi ir saistīti ar finansiālo situāciju pēckrīzes valstī, nevis ar valdības virzīšanos kreisi orientētā politikā.
"Ja, piemēram, Polijā valdības maiņas notiek kā pulksteņa pendeles, kad labējā valdība tiek nomainīta ar principiāli kreisu un atkal labēju, tad Latvijā var atzīt, ka kopējais virziens vienmēr ir bijis veicināt tieši privāto uzņēmējdarbību," uzsvēra Ozols.
Jau vēstīts, ka 23.jūlijā notiks referendums par Saeimas atlaišanu, ko rosinājis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Iespējamais Saeimas ārkārtas vēlēšanu datums ir 17.septembris.
LIAA ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, veicinot ārvalstu investīciju apmēra pieaugumu, un palielināt Latvijas konkurētspēju pašmāju un starptautiskajos tirgos.