FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu parakstīja bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzina Antonovs.
Krājbankai izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots Maskavas bankā - 68 miljonu ASV dolāru apmērā (apmēram 34 miljoni latu). Visiem šiem līdzekļiem Krājbanka patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.
"Shēma ir visai elementāra. Bankai - tāpat kā jums, tāpat kā man - ir nauda. Katram ir nauda, kas glabājas bankas kontā. Tāpat arī bankai ir vai nu norēķinu konts, ko sauc par korespondējošo kontu, vai nu depozītkonts. Bija gan norēķinu, gan depozītu konti. Tātad nauda ir izvietota Austrijas, Luksemburgas, Krievijas un Ukrainas bankās. Nauda tur stāv, procenti nāk. Notiek norēķini, nāk izraksti, ka viss ir kārtībā, bet izrādās, ka ir finanšu ķīlas līgums," FKTK atklāto situāciju Krājbankā raksturo Brazovskis.
Kā piemēru viņš min banku ikdienas praksi - ņemot kredītus, var nodibināt finanšu ķīlas līgumu uz klienta noguldījumu bankā, atrunājot: ja saistības pret banku netiek pildītas, banka var šos finanšu līdzekļus norakstīt no konta.
Finanšu ķīlas, attiecības un darījumi ir izplatīti arī banku starpā, piemēram, kad notiek operācijas ar vērtspapīriem.
Taču šādi darījumi parādītos bankas grāmatvedības uzskaitē, savukārt Krājbankas gadījumā bija ķīlu līgums, kas banku grāmatvedības uzskaitē neparādās.
"Tie ir tikai pie attiecīgajām bankām, kur ir vai nu depozīts, vai norēķinu konts. Depozīti un norēķinu kontā esošie līdzekļi ir ieķīlāti nevis par labu kaut kādām bankas esošām vai nākotnes saistībām pret attiecīgo Austrijas, Luksemburgas, Krievijas vai Ukrainas banku, bet tie ir ieķīlāti - piemēram, Austrijas un Luksemburgas gadījumā - par trešo personu aizņēmumiem, ko šīs trešās personas, komercsabiedrības, kas nenoliedzami ir saistītas ar Antonova kungu, ir attiecīgi aizņēmušās šajās Austrijas un Luksemburgas bankās," skaidro FKTK vadītāja vietnieks.
Krājbankas īpašnieki izmantojuši trasta un ķīlas līgumus. Kā jebkura ķīla, tie atbild par trešo personu saistībām. Trešās puses saistības pret attiecīgajām bankām nepilda, un attiecīgās bankas saistību izpildi rod tajā naudā, ko ir ieķīlājusi Latvijas Krājbanka.
"Līgumi konstruēti apmēram tā - kamēr jums jautā par to, vai ir līdzekļi, vai tie ir brīvi pieejami, vai nāk procenti, ir jāatbild, ka "jā, viss ir kārtībā", bet, tikko jūs vēlaties naudu pārskaitīt no konkrētā konta prom, tad bankai rodas tiesības šos līdzekļus aizturēt. Tikko bija vērojams šāds gadījums: tiklīdz mēs teicām, ka līdzekļi jāaizskaita prom, lai tos skaita uz Deutsche Bank, banka atsaka: "Nē, mēs jums neko neskaitīsim." Austrijas un Luksemburgas gadījumā vēl ir kaut kāds līgums, bet Ukrainas un Krievijas gadījumā pagaidām neko taustāmu vēl neesam saņēmuši. Viņi vienkārši saka, ka nedos atpakaļ. Apmēram tā," norāda Brazovskis.
Viņš atturas prognozēt, vai izdosies atgūt "Krājbankas" 100 miljonus. Patlaban esot skaidrs, ka šis process nebūšot viegls, ātrs un lēts.
Piemēram, juristu pakalpojumus Luksemburgā un Austrijā sadārdzina tas, ka šajās valstīs advokātiem aizliegts darboties pēc tā saucamā panākumu honorāra principa. Tā rezultātā advokātiem jāmaksā pēc stundas likmēm.
"Negribu būt gaišreģis un teikt, ka noteikti atgūs. Varu pateikt, ka advokāti noalgoti gan Austrijā, gan Luksemburgā un šobrīd izstrādā mūsu darbības taktiku pret šīm bankām. Sazināmies arī ar saviem kolēģiem uzraudzības iestādēs, viņi var mums palīdzēt. Darīsim visu, lai šos līdzekļus varētu atgūt," stāsta FKTK vadītāja vietnieks.