Savukārt Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī bija 166 700 darba meklētāji jeb 16,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem - nodarbinātajiem un darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, palielinājies par 2,6% un darba meklētāju īpatsvars sarucis līdz 16,3%, liecina jaunākie CSP dati.
Pēc darbaspēka apsekojuma datiem, kuros ņemti vērā 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti, ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 857 600, gada laikā uzrādot 2,6% pieaugumu. Strādājošo iedzīvotāju skaita kāpums pirmajā ceturksnī bijis vienīgais faktors, kas nodrošinājis darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 16,3%, salīdzinot ar 17,6% attiecīgajā ceturksnī pirms gada, norāda Finanšu ministrijā.
Ja pagājušā gada laikā bija vērojama bezdarba līmeņa mazināšanās arī uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukuma rēķina, šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 9500 jeb 0,9%, un ekonomiskās aktivitātes palielināšanās arī ir viens no rādītājiem, kas apstiprina situācijas uzlabošanos darba tirgū. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pirmajā ceturksnī palielinājies līdz 65,1%, salīdzinot ar 63,6% pirms gada. Vienlaikus ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, gada laikā sarucis par 10 000 jeb 22%.
Īstermiņa skaitījumā pirmā ceturkšņa nodarbinātības dati ir visnotaļ pozitīvi, tomēr pēdējie darbaspēka apsekojuma un tautas skaitīšanas rezultāti atklājuši arī negatīvo attīstību ilgākā laika periodā, kad pēdējo gadu aktīvās emigrācijas ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits izrādījies par 86 700 mazāks, nekā tika uzskatīts iepriekš, atzīst Finanšu ministrija. Valsti visvairāk atstājuši tieši ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, tādēļ arī darba meklētāju īpatsvara samazināšanās ir bijusi būtiski lēnāka, nekā liecināja neaktualizētie statistikas dati.
Tāpat kā Latvijas ekonomikai kopumā, arī darba tirgum pašlaik lielākos riskus rada situācijas attīstība ārējos tirgos, galvenokārt finanšu krīzes skartajās eirozonas valstīs, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas eksporta un attiecīgi mazinot nepieciešamību pēc jaunām darba vietām.
Tomēr darba tirgus problēmas pilnībā neaprobežojas tikai ar ārējās vides draudiem, jo ilgākā termiņā riskus rada arī negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un strukturālais bezdarbs, kad pieprasījums darba tirgū neatbilst piedāvājumam gan darbinieku kvalifikācijas, gan algu līmeņa ziņā, norāda Finanšu ministrijā.