Sešu mēnešu Rigibor likme šodien ir 1,24%, trīs mēnešu likme - 0,67%, mēneša - 0,46%. Savukārt gada Rigibor likme šodien ir 1,83%. Rigibor likmes atspoguļo, par cik bankas naudas tirgū viena otrai ir gatavas aizdot latus.
Lāriņš skaidroja, ka likmju līmeņa kritums latiem ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus - tiešā veidā tos, kuriem ir kāda saistība ar latu noguldījumiem vai kredītiem, bet pastarpināti pārējos kā valsts, kura aizņemas naudu iekšējā un starptautiskajā tirgū, iedzīvotājus.
Investoriem likmju pazeminājums ir samazinājis peļņas iespējas no depozītiem un investīcijām latu vērtspapīros, savukārt latu kredītu ņēmējiem samazinās procentu maksājumi.
Arī valstij samazinās valsts parāda finansēšanas izmaksas - tas notiek gan latos Latvijas Bankas lēmumu un tirgus situācijas rezultātā, gan arī eiro Eiropas Centrālās bankas lēmumu un tirgus situācijas rezultātā. Tā ir laba ziņa visiem, jo mazāk naudas tēriņu procentu maksājumiem nozīmē vairāk ekonomikas izaugsmes veicināšanai, atzīmēja SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs.
Lāriņš piebilda, ka ne tikai Latvijā, bet arī daudz kur pasaulē iestājies rekordzemu procentu likmju periods un tirgū ir dažādi viedokļi par to, cik ilgi šādas rekorda zemas likmes saglabāsies.
Kā ziņots, Latvijas Bankas padome 12.jūlijā nolēma samazināt visas procentu likmes.
Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 3,5% uz 3%, banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme - no 0,25% uz 0,1%, banku noguldījumu iespējas uz septiņām dienām Latvijas Bankā procentu likme - no 0,375% uz 0,125%.
Samazinātas arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā piecas darbadienas - no 5% uz 4%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā desmit darbadienas - no 10% uz 7%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā desmit darbadienas - no 15% uz 10%.
Jaunās aizdevumu iespējas procentu likmes bankām tiks piemērotas no rītdienas, 24.jūlija.
Monetārās politikas nosacījumu mīkstināšana, kas veikta secīgi pēc šī gada martā veiktā atsevišķu likmju pazeminājuma, dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, prognozē centrālā banka.
AS "Swedbank" Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas finanšu speciālists Oskars Zītars atzina, ka no Centrālās bankas viedokļa likmes iespējams mazināt, jo samazinās inflācijas līmenis, tāpat pieaug bažas par Eiropas valstu parādu krīzes ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Šī lēmuma rezultātā komercbankām samazināsies ienākumi no noguldījumiem centrālajā bankā, kā arī nepieciešamības gadījumā bankas lētāk varēs aizņemties no centrālās bankas.
"Klasiski šādam solim vajadzētu likt komercbankām meklēt citus peļņas avotus, nevis turēt naudu centrālajā bankā. Tomēr jaunas kreditēšanas apjomus latos šobrīd šis solis, visticamāk, ietekmēs visai maz, jo tie pārsvarā saistīti ar citiem faktoriem," vērtēja Zītars.