Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka prognozēja, ka ekonomika šogad augs par 2,5%.
Prognozes samazināšanu Rimšēvičs skaidroja ar mazāku ārējo pieprasījumu un līdz ar to gausāku eksporta izaugsmi. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, samazināsies arī iedzīvotāju patēriņš, jo viņi līdzekļus vairāk novirzīs uzkrājumiem. Tas nozīmē mazākas investīcijas, uzņēmumiem saskaroties ar lielāku nenoteiktību noieta tirgos.
Ja eirozonā piepildīsies negatīvais scenārijs, nav izslēdzama arī IKP samazināšanās un Latvijai var neizdoties izvairīties no atkārtotas recesijas, teica Latvijas Bankas prezidents.
Esot skaidrs, ka arī šādā situācijā IKP kritums būtu mazāks nekā 2008.-2009.gada piedzīvotais. Atšķirībā no tā laika, patlaban Latvijas tautsaimniecībā vairs nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, un tā ir daudz noturīgāka pret ārējiem satricinājumiem.
Pēc Rimšēviča domām, tagad ir svarīgi sekot līdzi ekonomiskās situācijas attīstībai un sagatavoties iespējami sliktākajam attīstības scenārijam. Ja tāds piepildītos, būtu svarīgi, ka Latvijai azotē būtu reāls rīcības plāns jeb "plāns B" negatīvu seku mazināšanai. Šādā plānā, pēc viņa domām, iekļaujami iespējami pasākumi papildu budžeta konsolidācijai šogad.
Viņš atzina, ka līdz šim budžeta deficīts ir savaldīts, virziens ir bijis pareizs, bet joprojām ir deficīts, kas nozīme, ka arī šogad ik dienu tērēsim ap vienu miljonu latu nenopelnītas naudas. Lai to finansētu, Latvijai būs jāaizņemas kapitāla tirgū un būsim atkarīgi no investoru uzticības. Turklāt par krīzē pieaudzēto valsts parādu būs jāmaksā procenti, kas veido gandrīz 300 miljonus latu. "Tā ir nauda, kas ir aizmaksāta projām, kuru varētu izmantot veselības aprūpes un izglītības sistēmu uzlabošanai," norādīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka izšķirīgi svarīgi ir pārstāt pieaudzēt parādu un pierādīt investoriem, ka Latvijas ekonomika ir uzticama. Tas ir vienīgais ceļš uz jaunām darbavietām un papildu ieņēmumiem budžetā.
"Protams, cilvēkiem labāk patiktu optimistiski pieņēmumi, ka Eiropa šogad iztiks bez jauniem satricinājumiem un situācija pakāpeniski uzlabosies. Dievs dod, lai tā notiek, bet no valsts finanšu un uzņēmumu plānošanas viedokļa pragmatiskāk un apdomīgāk ir ievērot piesardzības principu, jo nenoteiktība ir liela un nezināmo ir daudz," norādīja Latvijas Bankas prezidents.
Pēc viņa domām, jārēķinās, ka, IKP prognozēm nepiepildoties, vēl gada pirmajā pusē var nākties pārskatīt budžetu un attiecīgi samazināt izdevumus. Šādai iespējamībai jāizstrādā plāns, lai pavasarī vai vasaras vidū Latvijai atkal nenāktos pieņemt stihiskus un sasteigtus lēmumus konsolidācijas jomā, kas radītu papildu sitienus Latvijas tautsaimniecībai. Ja savlaicīgi nereaģēsim uz izmaiņām ārējā vidē, tad riskējam atkārtoti piedzīvot situāciju, ka vairāku gadu gaitā atjaunotā uzticība būs zaudēta un valdības iespējas aizņemties finanšu tirgos būs apgrūtinātas, vērtēja Rimšēvičs.
Papildus konsolidēto summu budžets, pēc viņa domām, atgūtu, jo būtu zemākas procentu likmes, mazāki parāda procentu maksājumi no budžeta, lielāka ekonomiskā aktivitāte.
Lai gan tautsaimniecība sekmīgi atkopjas un 2011.gads bijis ļoti labs atelpas gads un makroekonomiskās situācijas stabilizācijas gads, tādējādi padarot Latviju daudz spēcīgāku un noturīgāku pret satricinājumiem citviet pasaulē, īstermiņā prognozējama ekonomiskās aktivitātes vājināšanās.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka arī Latvijas lielākie eksporta partneri Lietuva un Igaunija ir pārskatījušas un samazinājušas izaugsmes prognozēs. Igaunijas centrālā banka šogad sagaida IKP izaugsmi 1,9% apmērā, kas ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar 7,9% pērn. Lietuva prognozē izaugsmi starp 2% un 2,5%.
Jau tagad esot vērojamas negatīvo tendenču pastiprināšanās kreditēšanās jomā. Šādos apstākļos finanšu tirgu uzticība Latvijai nav pilnībā atgūta. Pēc Rimšēviča atzītā, nepatīkams pārsteigums bija vienas no kredītreitingu aģentūras prognozēm par Latvijas nākotnes izredzēm, kur pretēji gaidītajam uzlabojumam sagaidīts samazinājumu.
"Panāktā stabilitāte ir trausla un veiksmes stāsts vēl nav uzrakstīts līdz galam," sacīja Rimšēvičs. Viņaprāt, tas ir jānostiprina, pārliecinoši turpinot virzīties uz sabalansētu budžetu un samazinot savu atkarību no finanšu tirgiem.
Jau pēc pagājušās Latvijas Bankas padomes sēdes 2011.gada novembrī Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas valdība, konsolidējot budžetu tuvu pie 150 miljoniem latu, tomēr tajā nav paredzējusi rezervi. Tas nozīmē, ka 2012.gada vidū budžets varētu būt jākonsolidē atkal.
Centrālās bankas vadītājs pauda bažas par tendencēm globālajā ekonomikā.