"Pirmkārt, būtu jautājums Latvijas Krājbankas pilnvarniekiem, kādā veidā informācija no bankas par tās kreditoriem ir nonākusi nezināmu personu rīcībā, kuras piedāvā šādus pakalpojumus? Mūsu ieskatā, ja šāda informācija noplūde ir notikusi, tiek pārkāpts konfidencialitātes princips bankas un klienta attiecībās," paziņojumā presei norādīja V.Savickis.
KNAA arī vēlas brīdināt personas, kurām šādi piedāvājumi tiek izteikti, rūpīgi pārdomāt, vai šādu darījumu slēgšana nākotnē nesīs gaidīto rezultātu un kādas ir iespējamās juridiskās sekas. "Visticamāk, iegādājoties no Jums prasījuma tiesības, tās varētu tikt izmantotas, lai veiktu ar banku prasījumu savstarpējo ieskaita darījumus. Ieinteresēti šādu darījumu slēgšanā varētu būt bankas debitori, kuri varētu mēģināt dzēst savus parādu pret banku ar ieskaitu," domā KNAA vadība.
V.Savickis uzsvēra, ka šādi ieskaita darījumi ir pieļaujami tikai līdz bankas likvidācijai vai maksātnespējas pasludināšanai. "Ņemot vērā to, ka Finanšu Kapitāla tirgus komisijai faktiski ir publiski paziņojusi par AS Latvijas Krājbanka maksātnespēju jeb nespēju pildīt saistības, kā arī to, ka Rīgas Apgabaltiesa ir ierosinājusi maksātnespējas lietu, mūsuprāt, ieskaita darījumu veikšana bez tiesas starpniecības šobrīd juridiski nav iespējama. Savukārt, ja Jums piedāvā slēgt darījumus ar atpakaļejošu datumu, tad šāds darījums jau pats par sevi var tikt atzīts par fiktīvu un spēkā neesošu," teica valdes loceklis.
KNAA pārstāvis skaidroja, ka šādi darījumi par prasījumu ieskaitu līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai var tikt neatzīti vai apstrīdēti no Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora puses, ja tiks konstatēts, ka šādu darījumu mērķis ir pretējs visu kreditoru kopuma interesēm.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa otrdien pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma ierosināja AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas lietu.