Viņš bija optimistisks par iespējām bankas likvidācijas procesā atgūt pietiekamus līdzekļus, lai varētu atmaksāt Noguldījumu garantiju fonda aizdoto naudu - vairāk nekā 300 miljonus latu.
Par kreditoru, tostarp Raimonda Paula, valsts un pašvaldību iestāžu un citu iespējām atgūt savus līdzekļus Jurcāns izteikumos bija piesardzīgs.
Jurcāns atklāja, ka vērojama interese gan par Krājbankas filiālēm, gan par bankomātiem, it īpaši izdevīgās atrašanās vietās. Interesi izrādījuši citi finanšu sektora spēlētāji.
KPMG Baltics pārstāvis nevēlējās atklāt konkrētu līdzekļu apmēru, kādu plānots atgūt, lai potenciālajiem pretendentiem neatklātu informāciju par administratora plāniem. Turklāt daudz ko noteiks situācija tirgū - gan kredītportfeļa realizācijā, gan nekustamo īpašumu jomā.
Turpinot cīņu par Krājbankas aktīvu atgūšanu, administrators plāno juridiskas darbības, tostarp tiesvedības "piecās jurisdikcijās".
Komentējot bankas pastarpinātā īpašnieka Vladimira Antonova izteikumus žurnālā Kapitāls, ka ārzemju bankās ieķīlātos vairāk nekā 100 miljonus Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, Jurcāns norādīja, ka administrators plāno cīnīties par šo naudu likumīgā ceļā - ievērojot attiecīgo valstu likumus un procedūras. Līdz šim saņemtās atbildes liecina, ka ārzemju bankas nesteidzas atgriezt šo naudu.
Jurcāns apstiprināja, ka līdz šim administrators vienu reizi runājis ar Antonovu - laikā, kad tika analizētas iespējas veikt bankas sanāciju. Ar tiesas lēmumu noteikts, ka bankas bijušajiem vadītājiem jāpalīdz administratoram, bet līdz šim nav bijusi nepieciešamība atkārtoties tikties ar bankas līdzīpašnieku.
Kā akcentēja Jurcāns, likums precīzi nosaka administratora pienākumus - kas un ar kādām metodēm jādara. "Administratoram jānodrošina ātrs un efektīvs likvidācijas process," sacīja KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors.
Viņš atklāja, ka administratoram pienāksies atlīdzība līdz 5% apmērā no atgūtajiem aktīviem. Atlīdzība netiks saņemta par viegli atgūstamiem aktīviem, piemēram, vērtspapīriem un līdzekļiem norēķinu kontos, turklāt no saņemtās atlīdzības administratoram jāfinansē bankas likvidācijas izdevumi.
Tā nav peļņa, uzsvēra KPMG Baltics pārstāvis.
Rīgas apgabaltiesa tiesa 29.martā plkst.11 paredzējusi skatīt pērn par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota pieteikumu.
Bankas administrators SIA KPMG Baltics bankrota pieteikumu tiesā iesniedza 23.februārī.
21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma apstiprināt Krājbankas administratora iesniegto maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, sacīja FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.
Neviens no saņemtajiem četriem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators.
Jautāts, kāds ir viņa prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem Latvijas Krājbankā atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens. Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.
No Latvijas Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Tiesa par Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.