FM uzsver - apstiprinot Latvijas intereses nākamajam finanšu periodam, būs nepieciešamas svarīgas politiskās izšķiršanās. Tomēr FM piedāvājumu vēl vētīs Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidotāji, saskaņojot to ar valsts galvenajiem attīstības mērķiem un prioritātēm.
Lai arī valdība nākusi klajā ar rīcības plānu, kur starp galvenajām prioritātēm tiek minēta arī demogrāfija, tomēr politiķi vērtē, ka šīs problēmas jārisina caur tautsaimniecības prizmu.
Transporta infrastruktūra, vide, nodarbinātība un sociālā iekļaušana, informācijas sabiedrība un atbalsts uzņēmējdarbībai - tās ir galvenās prioritātes, ko nākamajam finanšu periodam izvirza FM.
«Tas nenozīmē, ka pārējās jomas būtu vispār jāatstāj novārtā, tās varētu finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta, vai arī privātā sektora,» saka FM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, pie viena skaidrojot - nav svarīgi, vai tās ir piecas vai sešas prioritātes, galvenais ir izbēgt no pārliekas sadrumstalotības. Viņš norāda - tā kā no Eiropas Komisijas (EK) nav striktu norāžu, kam novirzīt fondu naudu, elastība ir bijusi gana liela, rezultātā pašreizējā finanšu periodā Latvija «izvēlējās neizvēlēties», izmantojot naudu visam, kam vien tas teorētiski ir iespējams.
Tas liedzis koncentrēt finansējumu kādā jomā vai nozarē, tā panākot konkrēto rezultātu. «Tagad lielākais finansējums ir bijis transportam, gandrīz 30%, bet tik un tā visi apgalvo, ka ceļi ir slikti - tātad neesam ieguldījuši tik daudz, lai šie ceļi būtu kārtībā,» skaidro A. Antonovs.
Viņš arī atzīst - lēmums atvēlēt naudu mazākam skaitam nozaru prasīs politisku izšķiršanos un drosmi. «Politiķiem ir jābūt gataviem, ka nevar būt mīļš visiem, ja grib panākt rezultātu, taču ir svarīgi koncentrēties uz konkrētām jomām,» saka A. Antonovs, tomēr piebilst, ka FM var tikai piedāvāt risinājumu, taču par tā piemērotību būs jāizšķiras valdībai.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 27. februāra, numurā.