"Patlaban, kad tautas skaitīšanas datu korekcijas vēl būtiski pamainīs bezdarba statistiku, lielāka uzmanība pievēršama tendencēm, nevis konkrētajam darba meklētāju procentuālajam īpatsvaram."
Pērn vērojamā ekonomikas atgūšanās ir mazinājusi to cilvēku skaitu, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, tomēr tas joprojām ir pietiekami augsts - 40.2 tūkstoši, norāda ekonomists.
"Izaugsmes palēninājums un sabiezējušie mākoņi pār šā gada attīstības perspektīvām ir sabremzējis pozitīvās tendences arī darba tirgū. Protams, šīs tendences atspoguļo arī sezonālo faktoru ietekmi. Ņemot vērā šā gada izaugsmes prognozes, tikpat strauji uzlabojumi kā pērn, gaidāmi nav. Bezdarba mazināšanās dinamika šogad būs atkarīga no notikumiem ārējā vidē jeb tas, cik ātri un veiksmīgi eiro zona spēs pārvarēt recesiju un kā veidosies biznesa un mājsaimniecību nākotnes vērtējums. Šā gada pirmajā ceturksnī varam sagaidīt nelielu bezdarba līmeņa pieaugumu, kam sekos atkusnis, ko veicinās sezonālās darba iespējas. Ja eiro zonas recesija būs viegla un īslaicīga, noskaņojuma uzlabošanās eksporta tirgos ietekmē, darba tirgus varētu kļūt aktīvāks gada otrajā pusē," uzskata D. Gašpuitis.
Viņš norāda arī uz tendencēm kaimiņvalstīs - Igaunijā,
kas atrodas Baltijas ekonomikas cikla priekšgalā pērnā gada ceturksnī
bijis vērojams bezdarba pieaugums, kamēr Lietuvā bezdarbs samazinājies.