Fotoradaru uzstādīšanas kavēšanā Vitronic vaino Krājbankas krahu

Projekta realizēšanai bija nepieciešamas lielas investīcijas - aptuveni 11 miljoni latu. Pēc Borisova teiktā, banka vēl līdz tās bankrotam pārstājusi pildīt savas saistības pret uzņēmumu pilnā apmērā, kas arī aizkavējis fotoradaru uzstādīšanas darbus. "Loģiski, ka projekta realizēšana bez pieejas finanšu līdzekļiem bija praktiski neiespējama," sacīja Borisovs.

Tāpat darbus kavējis ilgstošais būvniecības darbu saskaņošas process dažādās iestādēs, kā arī elektrības pievades saskaņošana. Atsevišķās vietās, kur bija plānots uzstādīt stacionāros fotoradarus, izrādījies, ka tas nav iespējams juridisku un tehnisku iemeslu dēļ. Līdz ar to arī jaunu vietu meklēšana prasījusi laiku.

Borisovs uzskata, ka "atsevišķi politiķi un pseidoeksperti radījuši nevajadzīgu ažiotāžu" par fotoradaru uzstādīšanas līguma neizpildīšanu paredzētajos termiņos. Uzņēmuma pārstāvis to saista ar varbūtēju šo cilvēku negatīvu personīgo pieredzi ar neuzpērkamiem fotoradariem un/vai vēlmi iegūt publicitāti uz aktuāla projekta rēķina.

Kā apliecina Borisovs, uzņēmums par katru nokavēto līguma dienu maksā soda procentus no kopējās līguma summas 0,001% apmērā jeb 112,54 latus dienā. Kopš pērnā gada 21.novembra līdz 25.maijam kā soda naudā uzņēmumam valstij jāmaksā 19 919,58 lati.

Kā ziņots, saskaņā ar līgumu Vitronic Baltica un partneriem bija jāpiegādā un jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība. Pagājušajā nedēļā Rīgā un arī ārpus galvaspilsētas darbību sāka 23 stacionārie fotoradari.