Visaugstākais ekonomiskās brīvības indekss piešķirts Honkongai, bet otro vietu ieņem Singapūra. Igaunija gada laikā zaudējusi divas pozīcijas, ieņemot 16. vietu, bet Lietuva - 23. vietu.
Indeksā ir izmantoti dažādi rādītāji, vērtējot tos no 0 līdz 100, jeb no pilnīgi nebrīvas ekonomikas, līdz pilnīgi brīvai ekonomikai. Valstis ar indeksa vērtību 80 vai vairāk uzskata par ekonomiski brīvām, no 70 līdz 79,9 - pārsvarā brīvām, no 60 līdz 69,9 - mēreni brīvām, no 50 līdz 59,9 - pārsvarā nebrīvām un ar indeksa vērtību zem 50 - par apspiestām.
Ekonomiski visbrīvākās valsts Honkongas rādītājs ir 89,9 punkti, Igaunijai - 73,2, Lietuvai - 71,5 un Latvijai - 65,2. Savukārt Ziemeļkorejas ekonomiskā brīvība novērtēta ar vienu punktu. Līdz ar to Igaunijas un Lietuvas ekonomika, pēc Heritage Foundation vērtējuma, ir pārsvarā brīva, bet Latvijas ekonomika - mēreni brīva.
"Šis indikators ataino ekonomiskā brīvību katra no valstīm, kas ir pamatnosacījums indivīda tiesībām brīvi kontrolēt savus darba augļus un īpašumu. Indekss top izvērtējot statistiku par desmit būtiskiem faktoriem, kas arī nosaka valstu atrašanos topā," norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Viņš arī mierina, ka starp Baltijas valstīm neatpaliekam visos rādītājos. "Savus kaimiņus indeksā apsteidzam valdības tēriņu brīvībā. Lielākā atšķirība ir vērojama finanšu brīvībā, kas vērtē finanšu sektora brīvību un valdības iejaukšanās iespējas. Tāpat atpaliekam īpašuma tiesību ievērošanā, kas vērtē indivīda iespējas vairot īpašumu, ko sargā skaidra likumdošana." Pēc Swedbank vecākā ekonomistes Lijas Strašunas domām zemais novērtējums finanšu brīvības aspektā skaidrojams ar to, ka, ka valstij joprojām pieder Parex un Citadele banka.
Swedbank un SEB banku ekonomisti ir vienisprātis, ka salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā kopējo reitingu pasliktina korupcija. "Pārējos rādītājos esam līdzīgās pozīcijās ar abām, vai vismaz vienu no kaimiņvalstīm, kas kopsummā arī nosaka kopējo izvietojumu topā," skaidro D. Gašpuitis.
Viņš gan norāda, ka indekss top izvērtējot statistiku par desmit būtiskiem faktoriem, kas arī nosaka valstu atrašanos topā. "Tātad, liela loma ir tam, cik kvalitatīva un pieejama ir starptautiskajām institūcijām informācija, kura tiek ievākta Latvijā un šīs informācijas interpretācijai. Kā dēļ atsevišķus vērtējumus varētu apšaubīt."