Ekonomists uzskata, ka Latvijas ekonomikas sniegums 2.ceturksnī ir bijis izcils, jo no vēsturiskā mēneša maksimuma, kas bijis 2008.gada februārī, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides rādītāji atpaliek par 3.2%.
P.Strautiņš vienlaikus atzīmēja, ka spēcīgajai izaugsmei Latvijā ir nepatīkams globālais konteksts. "Nav šaubu, ka pozitīvā inerce patlaban ir pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu labu izaugsmi arī trešajā ceturksnī, taču par gada beigām jau ir nelielas bažas. Patlaban vēl no eksportējošo nozaru pārstāvjiem nav saņemti signāli par pasaules izaugsmes straujās vājināšanās ietekmi, taču šāds brīdis nenoliedzami var pienākt," norādīja ekonomists.
Viņaprāt, ekonomikas lielvalstu līderi zaudē kontroli pār notikumu gaitu finanšu tirgos un rūpniecības un pakalpojumu sektoru dati pasaulē pēdējā mēneša laikā ir "ļoti nepatīkami".
Apstrādes rūpniecībā ir notikusi gandrīz perfekta V veida izeja no krīzes, straujam kritumam ir sekojis gandrīz tikpat straujš kāpums. Straujais pieaugums jūnijā nav panākts, pateicoties asam "pīķim" kādā no tradicionāli svārstīgajām nozarēm, piemēram, citu transportlīdzekļu ražošana, tā ka šis panākums šķiet pietiekami "robusts".
Bankas eksperts uzskata, ka vēl ir ļoti lielas iespējas palielināt ražošanu uz darba organizācijas uzlabošanas rēķina. Ja vien spēcīgs ārējais pieprasījums turpināsies, tad nav šaubu, ka šīs iespējas agri vai vēlu tiks izmantotas, skaidroja ekonomists. "Diemžēl tāpat nav šaubu, ka ārējā vide pasliktinās, taču ir pamats cerēt, ka tas tikai piebremzēs mūsu rūpniecības izaugsmi, nevis iegrūdīs to atkārtotā recesijā. Optimismam pamatu radījis krīzes laikā paveiktais milzu darbs ražošanas kvalitātes, apjoma un daudzveidības celšanā," piebilda P.Strautiņš.