Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Svētdiena, 5. maijs
Ģederts, Ģirts

Analītiķi: Latvijai ir tikai divas iespējas – palielināt pensionēšanās vecumu vai samazināt pensijas

Latvijai pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir tikai divas iespējas ‒ palielināt pensionēšanās vecumu vai samazināt pensijas, aģentūrai BNS**** atzina aptaujātie banku analītiķi.

Vērtējot investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa ideju, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt ne vien līdz 65, bet pat līdz 75 gadiem, Nordea Bank Finland Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds norādīja, ka vēl dramatiskākus priekšlikumus neizteiks. "Manuprāt, arī 75 gadi drīzā nākotnē būtu pārspīlējums, taču tas, ka pensijas vecumam būs jāpieaug jau tuvāko gadu laikā un cilvēki, kuriem pašlaik ir mazāk par 50 gadiem, valsts pensiju varēs saņemt no aptuveni 70 gadu vecuma, patlaban šķiet neizbēgami. Pretējā gadījumā vienkārši būs tālāk jāpalielina nodokļu slogs algām, kas jau pašlaik ir augsts, vai arī jāsamazina reālā pensijas vērtība, neindeksējot to atbilstoši inflācijai," teica Strazds.

Viņš uzsvēra, ka līdzīgas tendences ir vērojamas daudzviet Eiropā. "Pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts. Starp citu, piemēram, ar naftu bagātajā Norvēģijā jau patlaban pensionēšanās vecums ir 67 gadi," piebilda Nordea Bank Finland Latvijas filiāles vecākais ekonomists.

Arī Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts piekrita, ka, pieaugot iedzīvotāju dzīves ilgumam, pašreizējā darba vecuma laikā nebūs iespējams nopelnīt ilgākai pensijai. "Tomēr Latvijā ir nedaudz cits gadījums, kāpēc tā palielina pensionēšanās vecumu. Pamatā tas ir tādēļ, ka ekonomika attīstās pārāk vāji un pietiekami nepieaug nodarbinātība. Līdz ar to, ja netiek veiktas radikālas strukturālās reformas, ir tikai divas iespējas – samazināt pensijas apmēru vai arī palielināt pensionēšanās vecumu. Reformas ir nepieciešamas, un tas ir acīmredzami gan izglītībā, gan veselības aprūpē, gan reģionālajā pārvaldē. Jasamazina arī ēnu ekonomika, un nodokļu maksāšanai ir jākļūst izdevīgai," pastāstīja Stikuts.

Savukārt, vērtējot priekšlikumu par ātrākas pensionēšanās iespējas sasaisti ar bērnu nodokļu maksātāju skaitu ģimenē, Stikuts atzina, ka ideja ir interesanta un varētu dot pozitīvu demogrāfisko ietekmi, protams, paredzot arī īpašus gadījumus. "Demogrāfiskā situācija nav labvēlīga pašreizējai pensionēšanās sistēmai, jo pamazām pieņemas spēkā dzimstības bedre. Tās ietekme uz sociālo budžetu būs jūtama vairākus gadu desmitus pat tad, ja dzimstība atjaunosies pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu līmenī," klāstīja Swedbank vecākais ekonomists.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzina, ka ar pensionēšanās vecuma palielināšanas nepieciešamību saskaras daudzas valstis, jo īpaši tās, kurās ir izmainījusies iedzīvotāju vecuma struktūra, tas ir, pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars.

Taču, viņaprāt, ideja par 75 gadu sliekšņa noteikšanu nav tuvāko gadu jautājums. "Tendences, piemēram, Lielbritānijā uzrāda, ka dzīves ilgums pieaug ātrāk par iepriekš prognozēto, kas pārskatāmā nākotnē liks vērtēt iespējas tālākai sliekšņa pavirzīšanai uz augšu. Latvijas gadījumā, turpinot uzlaboties dzīves kvalitātei un pieaugot dzīves ilgumam, nākotnē pie šāda jautājuma izvērtēšanas noteikti atgriezīsimies," paastāstīja Gašpuitis.

Vērtējot ideju par pensionēšanās iespējas sasaisti ar bērnu skaitu, SEB bankas eksperts norādīja, ka valsts demogrāfijas politikai, lai tā kļūtu efektīva, ir jākļūst visaptverošai. "Tādēļ idejas par šādu principu iekļaušanu arī pensijas sistēmā ir atbalstāmas. Tomēr tie vēl ir nopietni izvērtējami," teica Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka valdība ir devusi zaļo gaismu pensiju likuma grozījumu izstrādei, kas tostarp paredz arī pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada.

Valdība otrdien apstiprināja izmaiņas koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Tādējādi Labklājības ministrija tagad sāks izstrādāt konkrētus pensijas likuma grozījumus, kurus līdz maijam cer iesniegt Saeimā.

Savukārt Rungainis intervijā Dienai izteicis priekšlikumu, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt ne vien līdz 65, bet pat līdz 75 gadiem, savukārt agrāk pensionēties varētu atkarībā no bērnu skaita.

"Par vienu bērnu – divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem – vēl divi gadi, par trešo – vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā," laikrakstam paskaidrojis Rungainis. Ja nepaaugstina pensionēšanās vecumu, tad vienīgais risinājums esot ļoti īsā laikā nodrošināt, ka strādājošie saņem augstas darba algas un ražo konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.

Top komentāri

Māris
M
Labāk maksāt pensiju cilvēkam , kas visu mūžu godīgi nostrādājis, nevis pabalstu - bezdarbniekam dzērājam.
.. » Gun4a
.
Tie "analītiķi", kas spriež, ka iedzīvotājiem "nav citas izvēles" - ir tieši to pašu banku pārstāvji, kurās paliks pensionāriem atsavinātā nauda. Kapēc pensionāru nopelnītā, tiem atvilktā nauda, - tiek atsavināta, nevis izmaksāta pensionāra radiniekiem pēc nāves, - kā tas ir atīstītās valstīs ? Bet šeit ir atstāts komunisms ar visu "nacionalizāciju", kur tas valstij un komenrcbankām izdevīgi.
Ome
O
Darba vietas cilvēkiem dodiet,tad būs nodokļi un pensijas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ūdens konflikti Eiropā

Sašutumu izsauc Eiropas Komisijas vilcināšanās pieņemt Ūdens iniciatīvu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses