Pirmajā ceturksnī LMT turpināja attīstīt mobilo televīziju LMT Straume, parādot skatītājiem vairāk nekā 100 būtisku sporta, kultūras, izglītības un izklaides notikumu tiešraidē, ko noskatījušies vairāk nekā 300 000 cilvēki. LMT Straume izpelnījusies arī augstu profesionāļu novērtējumu - saņēmusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Celmlauža balvu par Latvijā inovatīvas mediju platformas attīstību tiešraides satura izplatīšanai.
LMT kā vienīgais no Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumiem 2016. gada 1. ceturksnī ierindojies Eiropas vērtīgāko telekomunikāciju uzņēmumu topā, un tā zīmola vērtība izteikta 86 miljonos ASV dolāru, liecina žurnāla European Communications un zīmolu vērtēšanas kompānijas Brand Finance veidotais starptautiskais tops.
LMT grupa pērn nopelnīja 22,1 miljonu eiro, bet tās apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 179,2 miljonus eiro. 2014.gadu uzņēmums noslēdza ar 19,6 miljonus eiro lielu peļņu un 144 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 59,4 miljoni eiro.
LMT 49% kapitāldaļu pieder Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru. Uzņēmums dibināts 1992.gadā.
Jau ziņots, ka telekomunikāciju uzņēmumi LMT un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, otrdien nolēma valdība.
Pēc šī valdības lēmuma Lattelecom vadītājs atzina, ka situācija, kurā uzņēmuma īpašnieku viedokļi atšķiras, ir mulsinoša un nekalpo uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai un vērtības pieaugumam.
"Līdz šim esam pratuši noturēt Latvijas vadošā IKT uzņēmuma pozīcijas un strādāt ar ik gadus pieaugošu peļņu. To apliecina gan sekmīgie rezultāti pērn - 30,5 miljonu eiro peļņa, gan šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, kas pieauguši par 4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu," turpināja Gulbis.
Savukārt LMT vadītājs Juris Binde pauda pārliecību, ka šis lēmums pieņemts, domājot par patērētāju interesēm un par konkurences nodrošināšanu.
"MK šodien ir pieņēmis lēmumu, domājot par patērētāju interesēm un par konkurences nodrošināšanu," pauda Binde. "Ar šo lēmumu ministri parādījuši valstisku atbildību par mūsu valsts iedzīvotājiem un akcionāra rūpes par valstij piederošu stratēģisku aktīvu pārvaldīšanu."