Konferenci atklājot, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis raksturoja IKT industriju kā vienu no Latvijas vadošajām nozarēm, kas stimulē visas tautsaimniecības attīstību, un izteica pārliecību, ka Latvijas valdība un IKT nozare turpinās produktīvo sadarbību, lai izmantotu iespējas, ko paver ES centieni veicināt tehnoloģiju attīstību un izplatību. Nēlija Krusa (Neelie Croes), Eiropas Komisijas viceprezidente un Digitālās programmas Eiropai komisāre, savā video apsveikumā konferences dalībniekiem atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus un tās gatavību digitālam vienotam tirgum.
LIKTA prezidente Dr. Signe Bāliņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar IKT nozares 2012.gada sasniegumu apkopojumu un šī gada tendencēm: „Gads bijis veiksmīgs visai IKT nozarei. Turpinās uzņēmumu attīstība un izaugsme, palielinās eksporta apjomi. 2012.gadā darbu uzsākuši vairāk nekā 500 IKT nozares uzņēmumi, kas pārsvarā darbojas datorprogrammēšanas un konsultāciju jomā.”
Ja skatāmies uz šā gada datiem, tad 2013.gada otrajā ceturksnī par 17% jeb 10 miljoniem latu palielinājies nozares samaksāto nodokļu apjoms, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni. Šis pieaugums IKT nozares ieguldījuma īpatsvaram kopējos VID administrētajos budžeta ieņēmumos 2013. gada otrajā ceturksnī ļāva sasniegt 6,2%. Pēc Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas IKT kopējais eksports 2012. gadā pieaudzis par 30% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums 2012.gadā ir bijis 27% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Pēdējie dati par 2013.gadu liecina, ka eksporta apjomi turpina augt. Piemēram, eksportēto datorpakalpojumu apjoms 2013.gada 2.ceturksnī bija 30.9 milj. LVL, kas par 34% pārsniedz 2012.gada attiecīgo laika periodu.
IKT pakalpojumu eksports šī gada otrajā ceturksnī veidoja 8% no visa Latvijas pakalpojumu eksporta apjoma – tas pieauga par 0,62 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni.”
LIKTA prezidente, runājot par digitālo vienoto tirgu, uzsvēra tādus svarīgus tā izveides aspektus kā e-vides uzticamība, multimediju satura nodrošināšana, kā arī autortiesību jautājumi. Tāpat viņa norādīja, ka pārmērīga regulācija neveicinās digitālā vienotā tirgus mērķu sasniegšanu, tādēļ to nepieciešams pārskatīt, nodrošinot regulēšanas vienkāršošanu un mazināšanu.
LIKTA valdes loceklis, SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, raksturojot Latvijas digitālā tirgus potenciālu, norādīja, cik svarīgi inovatīvu uzņēmumu attīstībai ir nodrošināt pietiekamu finansējumu IKT nozarei un veidot efektīvu sadarbību starp valsts un privāto sektoru. Tāpat ir jānodrošina pietiekami cilvēkresursi pētniecībai un attīstībai – tamdēļ būtiski nākt klajā ar programmām, kas veicinātu pietiekamu studentu un doktorantu skaitu dabas zinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomās. Viņš uzsvēra, ka ar vai bez ES vienotā digitālā tirgus veidošanas nacionālajiem uzņēmumiem Latvijā ir jādomā par savu konkurētspēju – jo tikai caur inovāciju veicināšanu un konsolidāciju tie var būt konkurētspējīgi globālajā tirgū.
Jānis Bokta, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs, analizējot vienoto digitālo telpu Latvijā, atgādināja par paradoksiem, ko rada šā brīža situācija sadrumstalotajā ES komunikāciju tirgū: „Lasot "Eiropa 2020", visi zina, ka katri 10% pieslēgto iedzīvotāju platjoslas internetam vien valsts IKP pieaugumam dod pienesumu 1.5% apmērā. Vienotai digitālai telpai ir tik daudz teorētiski labu īpašību, ka grūti saprast – kā Eiropa var nonākt situācijā, ka sūtīt vienkāršu e-pastu ar viedtālruni no Kopenhāgenas Dānijā līdz Malmei Zviedrijā izmaksā 45 reizes dārgāk nekā tādu pašu e-pastu no Malmes līdz Kirunai Zviedrijā, kas ir 53 reizes tālāka distance.”
„Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers vadīja paneļdiskusiju „Labs pakalpojums – labs iepirkums”, kuras sākumā tika prezentētas LIKTA labās prakses vadlīnijas iepirkumiem IT jomā. Diskusija apliecināja, ka gan industrijas, gan valsts institūciju izaicinājums ir izstrādes līgumu piemērošana jaunajām likumdošanas normām (grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā), kas paredz noteikt atbildību pasūtītājam par līguma izmaiņām, piemērojot naudas sodu. Tāpat tika apspriesta „Agile” jeb iteratīvā pieeja sistēmu izstrādē, kas uzlabo projekta organizāciju un ļauj dinamiski pielāgot izstrādes sfēru, nemainot līguma nosacījumus, tādejādi drošāk un precīzāk sasniegt noteiktos mērķus.
AS „Swedbank” klientu apkalpošanas pārvaldes Ārrīgas reģiona vadītājs Mārtiņš Drusts, raksturojot klientu apkalpošanu 21. gadsimtā, norādīja, ka mūsdienās finanšu un informāciju tehnoloģiju nozares ir tik cieši savijušās, ka kopā veido jaunu bankas modeli ar jauna līmeņa servisu un klientu pieredzi. Šodien tieši IT nosaka to, kur atrodama banka – tur, kur ir tās klients. Banka ir ikvienā novadā, pilsētā un arī ikvienā lauku sētā, kur vien ir internets vai telefona pieslēgums, jo par pamata rīkiem klientu ikdienas finanšu darbībām kļūst internetbanka, telefonbanka, kartes.
Dr. Edžus Žeiris, IT uzņēmuma „ZZ Dats” direktora vietnieks attīstības jautājumos iepazīstināja konferences dalībniekus ar „Vienoto Pašvaldību Sistēmu”, kas būtiski efektivizē pilsētu un novadu pārvaldi, dodot iespēju veidot augstākas kvalitātes integrētus e-pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem, citām pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm. Tās mērķis nākotnē ir nodrošināt integrētu IT atbalstu pilnīgi visām funkcijām un biznesa procesiem.
IKT balvas “Platīna pele 2013” apbalvošanas ceremonijā tika sumināti uzvarētāji. Nominācijā „E-biznesa risinājumi un inovācijas” par to kļuva Jelgavas pilsētas skolēnu un iedzīvotāju daudzfunkcionāla, personalizēta bezkontaktu karte (E-karte). Šī pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Jelgavas autobusu parks”, tā galvenais izstrādātājs ir AS „SEB banka”. Nominācijā „E-pakalpojumi” triumfēja datu vizualizācijas programma „Infogr.am” un šī pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs SIA „Infogram”. Savukārt „Labāko E-skolotāja” balvu saņēma Laura Katkeviča un Roberts Rožkalns, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas pedagogi.
Laikraksta “Dienas Bizness” balvas no tā galvenā redaktora Gata Madžiņa rokām saņēma VID vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana EDS („E-biznesa risinājumi un inovācijas”), „Swedbank” uzņēmumu tīkls „Business Network” („E-pakalpojumi”), Laura Katkeviča un Roberts Rožkalns („Labākais E-skolotājs”).
LIKTA speciālbalvu par interneta pieejamības veicināšanu Dr. Signe Bāliņa, asociācijas prezidente, pasniedza SIA „Lattelecom” projektam „Lattelecom WiFi par brīvu”.
VARAM elektroniskās pārvaldes veicināšanas balva, ko pasniedza Uģis Bisenieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors, tika piešķirta jaunajai tiesību aktu vietnei „Likumi.lv”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciālbalvu tās prezidents Gundars Strautmanis pasniedza portālam „Profesiju pasaule”.
Konferences galvenais partneris ir SIA "Lattelecom", tās partneri - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", AS "Swedbank", SIA "Tieto Latvia" un SIA "ZZ Dats". Informatīvie partneri - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ziņu aģentūras LETA biznesa portāls "Nozare.lv", laikraksts "Dienas Bizness", LTV raidījums "Nākotnes parks". Konferences tiešraidi nodrošināja viena no lielākajām multimediju platformām Latvijā “Mix Media Group”.