Kā aģentūru LETA informē Kaspersky Lab pārstāvji, šifrējošo izspiedējvīrusu programmas padara nenolasāmu lietotāju ierīcēs saglabāto informāciju un pēc tam pieprasa izpirkuma naudu par piekļuves atjaunošanu tai. Turklāt šādu ļaunprogrammatūru un to upuru skaits strauji aug - Kaspersky Lab apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā to lietotāju skaits, kam ir uzbrukuši šifrējošie izspiedējvīrusi, ir pieaudzis 5,5 reizes.
Uzņēmumā norāda, ka pašlaik nav universāla datu atšifrēšanas rīka, ir tikai atsevišķas atslēgas, kas ir piemērotas konkrētām ļaunprogrammatūrām. Šī iemesla dēļ patlaban par galveno aizsardzību tiek uzskatīti pasākumi, kas pirmām kārtām nepieļauj inficēšanos ar šifrējošajiem izspiedējvīrusiem. Šim uzdevumam izšķiroši svarīga ir lietotāju informētības paaugstināšana, kas ir viens no iniciatīvas mērķiem.
Ja tomēr lietotāji jau ir saskārušies ar šāda veida ļaunprogrammatūru, vietnē nomoreransom.org pieejami rīki, kas var palīdzēt atšifrēt datus. Pašlaik resursā ir brīvi pieejami četri atslēgu rīki atšifrēšanai, kas ir piemēroti vairākām plaši izplatītām ļaunprogrammatūrām, tostarp šifrējošo izspiedējvīrusu ģimenei Shade.
Arī Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv iepriekš ziņoja, ka šā gada otrā ceturkšņa aktuālākais apdraudējums virtuālajā vidē bija šifrējošie izspiedējvīrusi.
"Būtiska ceturkšņa iezīme ir šifrējošos izspiedējvīrusus saturošu e-pastu izplatīšana gan uzņēmumiem, gan individuāliem datorlietotājiem," teikts pārskatā. "Daļā gadījumu, neskatoties uz preventīvajiem pasākumiem, vīrusam izdevās iekļūt datorā un nošifrēt vismaz daļu datora satura, pirms vīruss tika atklāts. Atsevišķos gadījumos lietotājiem bija laicīgi sagatavotas svarīgo dokumentu rezerves kopijas, taču daļa lietotāju par rezerves kopijām nebija parūpējušies un nošifrētos failus atgūt nespēja."