Mednis atklāja, ka šie riski galvenokārt saistīti ar paša cilvēka neapdomīgu darbību un dažos gadījumos spēj novest arī pie letāla iznākuma - pat it kā tik bezbēdīga darbība kā pašbildes jeb selfija bildēšana. Viņš uzsvēra, ka šādu neapdomīgu darbību rezultātā visbiežāk cieš tieši bērni un jaunieši.
Mednis norādīja uz vairākiem gadījumiem, kad jaunieši, sekojot jaunākajām un aktuālākajām sociālo tīklu tendencēm, traumējušies, izraisījuši negadījumu vai gājuši bojā. Tā kāds divdesmitgadīgs jaunietis, mēģinot nobildēt sevi karājamies uz tualetes durvīm, kritis un atsitis galvu pret poda malu, mirstot turpat uz vietas. Dzīvību zaudējis arī vīrietis, kurš, cenšoties iegūt selfiju uz braucoša elektrovilciena, sapinās vados un dabūja triecienu ar elektrību, pavēstīja Mednis. Popularitāti ārzemēs gūst arī selfiju bildēšana, braucot pie stūres.
Mednis uzsvēris arī internetā aizvien lielāku popularitāti gūstošās bīstamās jeb tā sauktās izaicinājuma spēles. "Kanēļa izaicinājums, alus dzeršanas izaicinājums, trakākā piedzeršanās veida izaicinājums, žņaugšanas spēle. Kad piefiksēju, ka līdz Latvijai nonākusi ārzemēs populārā nodarbe, sāku gaidīt, kad arī pie mums būs pirmais bojāgājušais," noteica eksperts.
Internets saistīts ne tikai ar fiziskās veselības, bet arī reputācijas risku. Arvien biežāk darba devēji atsaka darba meklētājam, balstoties uz informāciju, kuru viņš vai viņa ievietoja sociālajos tīklos, norādīja informācijas tehnoloģiju speciālists Kārlis Kupruks.
"Nereti gadās, ka informācija, kas rakstīta CV, atbilst uzņēmuma interesēm un veicamajiem pienākumiem, tomēr ieraksti, piemēram, Twitter, liek strauji mainīt viedokli par cilvēku. Tādā veidā šie cilvēki netiek pat uz darba intervijām." Turklāt jāņem vērā, ka no profila izdzēsta bilde vai ieraksts nenozīmē tā pazušanu no globālā tīmekļa.
Kupruks uzsvēra, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē informācija, kuru cilvēks par sevi izvieto sociālajos tīklos. Ja nepieciešams, bērni un jaunieši padomu var prasīt vecākiem vai skolotājiem.